Saskarsme un sociālais statuss ir ļoti plašas un interesantas tēmas. Šīs tēmas es izvēlējos, jo pašai man tās ir tuvas. Ar tām saskarās katrs cilvēks ik dienas, tādēļ ir nenoliedzama to aktualitāte ikdienas dzīvē. Caur savstarpējām attiecībām tiek apmierinātas mūsu vajadzības pēc citu cilvēku klātbūtnes, palīdzības, atzinības, parauga un daudzām citām sociālajām vajadzībām.
Šīs divas tēmas nepastāv viena bez otras. Pēc cilvēku socialā statusa vai lomas ir atkarīgas savstarpējās attiecības. Dažādu statusu cilvēkiem jācenšas pielāgoties viens otram. Jo labāk mēs spējam iejusties otra cilvēka ādā, jo labāka ir sapratne.
1. Saskarsmes vispārīgs raksturojums
Saskarsme ir cilvēku savstarpējās attiecības, praktiska un garīga sadarbība. Jebkura mijiedarbība starp cilvēkiem ir saskarsme. [1;8]
Cilvēku savstarpējām attiecībām ir galvenā loma mūsu dzīvē. Mēs esam saistīti ar citiem cilvēkiem un atkarīgi no viņiem, tāpat kā viņi no mums.
Katra mijiedarbības situācija ir līdzīga nelielai izrādei, kurā cilvēki, līdzīgi aktieriem uz skatuves, izmanto visdažādāko līdzekļu klāstu, lai atstātu uz partneri iecerēto iespaidu. [2;82]. Kā piemēru varu minēt vienu savu kolēģi. Ja viņai kaut ko vajag no citiem, tad viņa ir ļoti laipna, pat pārāk, bet citās situācijās ir neiecietīga, nevaļīga. Nevarētu teikt, ka tas ir vienmēr, tas ir atkarīgs no viņas garastāvokļa.
Saskarsme un saprašanās ir veiksmīga, ja mēs spējam pieņemt paši sevi tādus, kādi esam un spējam pieņemt citus tādus, kādi viņi ir, kaut arī bieži vien tas ir ļoti grūti. Pieņemt sevi, nozīmē zināt savus plusus un mīnusus – pirmos vairot, bet otros mazināt. Pieņemt citus vienmēr ir grūtāk nekā sevi, jo tas nozīmē atzīt, ka otram ir tiesības domāt, just, ticēt savādāk, taču ne pareizāk. [1;9] Piemēram, viena mana paziņa ir tāda tipa cilvēks, kas uzskata, ka viņa domas ir tās pareizākās un kategoriski noliedz otra domas un uzskatus. Ir ļoti grūti kontaktēties un atrast kopīgu valodu ar šādiem cilvēkiem.…
