Sarunbotu izmantošana augstākajā izglītībā: ekspertu skatījums

Mākslīgais intelekts ikdienas dzīvē pastāv jau gadiem ilgi, piemēram, virtuālie palīgi kā “Siri” un “Alexa”, personalizēti ieteikumi no dažādiem internetveikaliem vai straumēšanas pakalpojumiem kā “Spotify” un “Netflix”, taču tikai pēdējos gados tā ietekme uz dažādiem sabiedrības aspektiem, tostarp izglītību, kļuvusi izteiktāka. Lai gan par mākslīgo intelektu runā jau vairākus gadus, tikai 2023. gadā sabiedrībā Latvijā strauji izplatās šis termins un interese par to (Sinnott N., 2018).
2022. gada 25. oktobrī Eiropas komisija publicēja pamatnostādnes mācībspēkiem par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā. Tiem mācībspēkiem un izglītības iestāžu vadītājiem, kuriem ir augstākā līmeņa zināšanas digitālās izglītības jomā, tiek sniegti norādījumi par to, kā integrēt mākslīgo intelektu mācību programmās, vienlaikus pievēršoties arī ētikas apsvērumiem. Mērķis šīm pamatnostādnēm ir palīdzēt mācībspēkiem izprast mākslīgā intelekta lietotņu un datu izmantošanas potenciālu izglītībā un informēt par iespējamajiem riskiem (Digitālās izglītības rīcības plāns…, 2022). 2023. gada pirmajā pusē Eiropas Savienības centrālais datu regulators pavēstīja, ka tiek veidota darba grupa, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt ar sarunbotu (no ang. val.: chatbot, chatterbot) “ChatGPT” saistītos jautājumus, par cik skolēni un studenti sāka izmantot sarunbotus skolas darbu izpildei, jo tie ir pietiekami advancēti, lai atbildētu uz gandrīz jebkuru studējošā jautājumu, un tie turpina attīstīties (Goujard C., 2023). San Ignacio de Lojolas universitātes 2019. gada pētījumā “Mākslīgā intelekta ietekme uz augstāko izglītību” tika noskaidrots, ka jaunās tehnoloģijas veido digitālo plaisu, kā iemeslu minot konfliktus un atšķirības starp paaudzēm. Līdz ar mākslīgā intelekta izmantošanu augstākajā izglītībā, rodas arī jauni izaicinājumi, taču pētījumā tiek uzsvērts, ka izglītības sistēmai ir jāpielāgojas jaunajai digitālajai videi. …