1. Komunikācijas iespējas mūsu dzīvē
Angļu „communication” kā socioloģiska termina jēga latviski, šķiet, gluži labi ir izsakāma ar jau sen pazīstamo vārdu „saziņa”, kas radies, saīsinoties vārdam „sazināšanās”. Jau šis vārds vien izsaka to, ka šī darbība cilvēkam neaprobežojas tikai ar neko neizsakošu pastāvēšanu līdzās, piemēram, vienā maršruta autobusā. Šis vārds, kura sakne ir „ziņa”, nozīmē kādas informācijas apmaiņu.
Dzīve bez sazināšanās ir grūti iedomājama. Līdz šim pastāvēja gandrīz kā sakāmvārds frāze – „tieši spēja sazināties ir tā, kas katru no mums dara par cilvēku”, taču, iedziļinoties dzīvnieku pasaules komunikācijas pasaulē, homo sapiens tika pārsteigts – tieši dzīvnieki ir tā dzīvo radību daļa, kurai ar sazināšanos nav nekādu problēmu vai pārpratumu, ko viss nevarētu sacīt par cilvēku.
Saziņas veidi ir četri.
Intrapersonālajā saziņā indivīds runājas pats ar sevi, par kaut ko domādams, kaut ko izlemdams vai arī veidodams viedokli par savu Es.
Starppersonu saziņā ar domām un izjūtām apmainās divi cilvēki, lielākoties sarunādamies vai viens otru iztaujādami. Liela nozīme mūsu dzīvē ir divpersonu komunikācijai starp pastāvīgiem pāriem. Jauniem mūža posmiem sākoties, var mainīties saziņas veidi, kā arī saziņas partneru loks.
Grupveida saziņa ir domu, izjūtu un iespaidu apmaiņa starp vairākiem cilvēkiem.
Publiskā saziņa ir komunikācija, kurā cilvēks par kaut ko informē auditoriju vai plašāku cilvēku loku. Publiskā saziņa var būt gan tieša, gan netieša. Tiešajā saziņā notiek nepastarpināta saruna ar klausītājiem, turpretī netiešajā informācija tiek sniegta ar sabiedriskās saziņas līdzekļiem. Tā ir masu komunikācija.
Saziņa noris nepārtraukti, nekad neapstājas. Mēs pastāvīgi esam iesaistīti komunikācijas procesā, nomodā vai miegā apstrādājam informāciju, ko mums piedāvā vai ko esam uzkrājuši.
Saziņa var būt gan apzināta, gan neapzināta un var notikt gan ar vārdiem (verbāli), gan bez tiem (neverbāli). Gan verbālā, gan neverbālā valodā mēs kontaktējamies ar pirmās signālu sistēmas palīdzību, t.i., iedarbodamies viens uz otru un sajūtot vienam otru ar sajūtām – redzi, dzirdi, tausti, ožu vai garšu.
…
