Francijas arhitektūrā gotiskais stils aizsākās visagrāk (12. gadsimta otrajā pusē) un izpaudās visdrosmīgāk. Tēlaini izsakoties, tas iekvēlojās romānikas arhitektūras norieta laikā, vēlāk izcīnīja sev stabilu vietu Rietumeiropas arhitektūrā un pēc tam uzliesmoja ar debesīs ietiekties alkstošu spēku, tādēļ arī šo arhitektūras stilu pieņemts iedalīt trijos galvenajos tā attīstības posmos:
agrajā gotikā,
dižgotikā,
vēlajā jeb liesmojošajā gotikā.
Par gotiskās arhitektūras visspilgtāko piemēru gribētos izcelt gotikas karalieni - Šartras katedrāli, kas iezīmē arī pāreju no agrās gotikas uz dižgotiku.
Šartra katedrāle ir viens no apbrīnojamākajiem gotiskās arhitektūras šedevriem un pie tās meistardarbiem pieder frīzes1 , uz kurām attēlotas Bībeles ainas, kā arī dēmonu skulptūras, svēto portreti un, neapšaubāmi, brīnišķīgās logu vitrāžas2 . Tomēr ar Šartras katedrāli saistās daudz noslēpumu, piemēram, mēs neko nezinām un droši vien vairs arī neuzzināsim par tiem māksliniekiem un arhitektiem, kas katedrāli cēla un veidoja tās neparastās skulptūras.
Šartras pilsēta atrodas pie Ēras upes apmēram 90 km uz dienvidrietumiem no Parīzes. Katedrāles vēstures pētnieks Sušē norāda, ka kalna virsotnē, kur tagad paceļas Šartra, savulaik atradies svētais mežs. Rokoties atpakaļ pagātnē un izlasot Jūlija Cēzara atstāto rakstisko mantojumu tika atklāts, ka šajā vietā savas ceremonijas ir noturējuši senie druīdi. Acīmredzot Šartra, līdzīgi daudzām citām pasaules svētnīcām, ir celta gadsimtiem vai pat gadu tūkstošiem senā svētvietā un ir zināms, ka Šartras katedrāle, kas būvēta 12. – 13. gadsimtā, pēc skaita jau ir sestais kristīgo dievnams šajā vietā. 1500 gadu garumā uz Šartras pakalna vienmēr ir pacēlusies kāda baznīca vai katedrāle. Pirmie pieci dievnami gāja bojā ugunsgrēkos, bet ikreiz nodegušo vietā tika uzbūvēti jauni. Akvitānijas hercogs nodedzināja pirmo baznīcu 743. gadā, dāņi nopostīja otro 858. gadā, arī trešo un ceturto baznīcu iznīcināja uguns liesmas attiecīgi 962. un 1020. gadā. Šajā vietā uzcelto pirmo katedrāli ugunsgrēks gandrīz līdz pamatiem nopostīja 1194. gadā, aiz sevis atstājot tikai rietumu fasādes torni un fasādes plastisko apdari (1145. – 1170. g.) ar slaveno “Ķēniņu portālu ”.…
