Sarkanā grāmata ir zinātnisku faktu sakopojums par retajām un izmirstošajām sugām. Tā ir trauksmes signāls cilvēkam, kurš iejaucas dabas norisēs, laika posmā no 1600. – 1975. g. ir izmiruši 74 sugu un 86 pasugu putni un 63 sugu un 44 pasugu zīdītāji. Sarkanā grāmata nav tas pats, kas aizsargājamo sugu saraksts, kas noteikts ar likumu. Tā, piem., Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotajos 2001. gada 13. marta Noteikumus Nr.117 – Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu. Šo noteikumu 1. pielikumā – Pirmās grupas īpaši aizsargājamās sugas – minētas 1 zīdītāju un 21 putnu suga. 2. pielikumā – Otrās grupas īpaši aizsargājamās sugas – minētas 7 zīdītāju, 20 putnu un 3 rāpuļu sugas, bet 3. pielikumā – Trešās grupas īpaši aizsargājamās sugas – minētas 17 zīdītāju, 53 putnu, 1 rāpuļu un 29 bezmugurkaulnieku sugas.
Vēsturisks skatījums
Sarkanās grāmatas pirmsākumi meklējami jau 1948. g., kad Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienība sāka savu darbību. 1949. g. Tā izveidoja Izdzīvošanas dienesta komisiju. Komisijas sastāvā bija pazīstamākie biologi no visa pasaules. Šai komisijai tika izvirzīts grūts un atbildīgs uzdevums – iespējami ātri savākt un apkopot visu informāciju par stāvokli, kādā atrodas pasaules retās sugas. Darbs sākās ar reto sugu un pasugu saraksta sastādīšanu un tā pakāpenisku precizēšanu, tam paralēli tika vāktas arī ziņas par attiecīgo sugu bioloģiju, par pastāvošajiem konkrētajiem draudiem un iespējām tos novērst. Darba gaitā tika izstrādāti principi un vadmotīvi, kurus ņēma vērā, iedalot sugas un pasugas konkrētās kategorijās.…