Cilvēks ir ne tikai tāds, kāds parādās savos vārdos un darbos; viņš ir arī tāds, par kādu ilgās sapņots. [9] Sapnis ir neaizsniedzams horizonts, aiz kura var būt gan gaisma, gan tumsa. Sapņu piepildījums rada jaunu sapņu rašanos. Sapnis ir slēptākās domas, cerības, ilgas, bez kurām cilvēka dzīve nav dzīve.
Mācoties kontrolēt un vadīt savus sapņus, spēsiet ceļot pagātnē un nākotnē, arī uz citām galaktikām, paralēlajām pasaulēm.[10, 26]
Literatūrā sapnis tiek izpausts ne tikai dažādos žanros, bet arī zinātniskajā literatūrā, medicīnā, reliģijā, tautas ticējumos, kur sapņa jēdziens tiek izprasts atšķirīgi.
Mūsdienu zinātne uz sapņiem raugās kā uz mūsu psiholoģiskās dinamikas rādītājiem. Freids secināja, ka miega laikā sapņi ļauj mums apmierināt sociāli nepieņemamās seksuālās un agresīvās tieksmes.
Pēc Junga domām, sapņu mērķis ir nevis apslēpt, bet gan dot apziņai zināmus vērtējumus. [11, 23] Sapnis ne vienmēr sniedz neaizsniedzamas, haotiskas vīzijas par notikušo vai sekojošo. Nav iespējams kontrolēt, pavēlēt, izprast, sapņu vēstošo nozīmīgumu. Ikviena cilvēka bezapziņas dziļumos ir noglabātas nepiepildītas vēlmes, kuras nav iespējams realizēt, jo tās neatbilst cilvēka būtībai, bet tās eksistē.
Būtu bezjēdzīgi apgalvot, ka visa mana dzīve ir sapnis. Ja es vienā laidā sapņotu, man nebūtu sapņa jēdziena. Man nebūtu nekā, kam sapņošanu pretstatīti, jo nebūtu nomoda jēdziena.…