Skaidrs ir tas, ka miegs, mums visiem ļoti patīk. Sapņi, kaut arī reizēm nepatīkami, tomēr vilina, un tautā teic, ka tas, kurš guļ, tas negrēko.
Jautājums, kāpēc cilvēkam vajadzīgs miegs un sapņi, ir gan bioloģisks, gan psiholoģisks. Miegs ir ne tikai ķermeņa atpūta guļot, bet arī psihes stāvoklis. Kā zināms, miegs no nomoda atšķiras vismaz ar šādām pazīmēm:
• pazeminās muskuļu tonuss,
• zūd apziņa, un epizodiski uzrodas īpašs psihisks stāvoklis – sapņi.
Apmēram 20% no gulēšanas laika mēs pavadām cita realitātē- sapņos. Pēc autoru domām, sapņi ir savdabīga saikne starp dzīvi un zemapziņu, un cilvēku kopš seniem laikiem tos gribējuši saprast. Visi cilvēki, arī tie, kuri apgalvo, ka guļ kā nosisti un neredz sapņus, katru nakti sapņo. Sapņu laikā smadzenes pārstrādā dienas laikā saņemto informāciju un ,sakārto psihi. Teicienam „ rīts gudrāks par vakaru” ir pamatojums- kad smadzenes sakārtojušas dienas laikā gūto informāciju, no rīta vieglāk atrisināt sarežģītu situāciju.
Sapņi ir dzirdes un redzes tēli, kas parādās miegā. Sapnis ir priekšapziņas simptomu sērija.
Freids sapni nosauca par lielceļu, kas ved uz bezapziņu. Tas, ko mēs redzam sapņos, var ietekmēt mūsu dzīvi. Ir tikai jāzina, kā tos tulkot. …
