Santorini sala

Grieķijai pieder vairāk kā 2000 salu no kurām 154 ir apdzīvotas. Grieķijas dienvidaustrumos atrodas Kiklādu salu grupa, kurai pieder arī Santorini sala (Džifords 2005). Salas oficiālais nosaukums ir Tira, nosaukumu Santorini par godu Sv. Irēnei deva Venēcieši, kas Tiru iekaroja 13. gadsimtā (Dubins 2004). Santorini sala atrodas 130 jūdzes no Pirejas un 70 jūdzes no Krētas. Salas platība ir 96 kvadrātkilometri un piekrastes līnija 69 kilometri. Salas augstums ir 150 līdz 350 metri virs jūras līmeņa, tās garums no viena salas galējā punkta līdz otram ir apmēram18 kilometri, bet platums variē no diviem līdz sešiem kilometriem. Salā dzīvo 11 tūkstoši iedzīvotāju, taču ziemā to skaits sarūk līdz sešiem tūkstošiem. Santorini salai ir lokveida forma, uz rietumiem no tās atrodas Thirasia sala (Santorini web portal navigation 2004, ER). Neliela saliņa krātera vidū ir vulkāna virsotne. Vulkāns joprojām ir aktīvs un var sākt darboties jebkurā mirklī, 20. gadsimta divdesmitajos gados notika pēdējais vulkāna izvirdums (Deivijs 2004). Santorini sala savu pašreizējo formu ieguva pēc vulkāna izvirduma 1450 gadu p.m.ē. Pirms vulkāna izvirduma salai bija apaļa forma, taču sprādziens izvirduma laikā salas vidū izveidoja krāteri, jeb kalderu, kurā sagāzās ūdens izraisot milzīgus viļņus – cunami (Dubins 2004).

Daudzi Santorini salu uzskata par zudušo Atlantīdu, jo tajā atrastie trauki un freskas pēc stila ir līdzīgas mīnojiešu kultūrai Krētā. Tāpat kā atlantīdieši arī mīnojieši bija salinieki ar kuģu būvētavām, floti un nodarbojās ar jūras tirdzniecību, viņi bija prasmīgi celtnieki un inženieri. Mīnojiešu rituālos bija nozīmīgs Atlantīdas saimnieka, Poseidona svētais dzīvnieks – vērsis. (Hārpers, Vestvuda 2000).…