Ievads
Kursa darba tēma ir „Sasniegumu motivācijas un trauksmes mijiedarbība”. Kas ir aktuāla tēma visu indivīdu ikdienā, jo motivācija ir tas, kas liek mums darīt jebkuru darbību, savukārt trauksmes var to iespaidot. Bez motivācijas mēs nedarītu neko, sākot ar visparastākajām darbībām un beidzot ar izglītību, ģimeni un darbu. Savukārt ja nebūtu trauksmes, tad nebūtu arī motivācijas, jo ja mūs nekas nesatrauktu, tad mums nebūtu motivācijas neko darīt. Mana darba pirmā daļa ir veltīta motivācijas un trauksmes koncepcijai.
„Motīvs ir iekšējs, rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personības rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu (V. Praude, J. Beļčikovs, 2001).
Motivācija – motīvu kopums, kas rosina un pamato skolēnu darbību, rīcību, uzvedību, attieksmes, vajadzības, intereses. Motivācija veidojas dažādu faktoru ietekmē: audzināšanas, skolotāju, klasesbiedru un vienaudžu attieksmes, sekmju, mācību procesa un paša darbības rezultātā.
Motivēšana ir dinamisks process, kurš, lietojot psiholoģiskās, sociālās, ekonomiskās un tiesiskās metodes un līdzekļus, sekmē darbinieku un organizācijas mērķu sasniegšanu (V. Praude, J. Beļčikovs, 2001).
Motīvi + motivācija = personības attīstības virzītāji. Rezultātā konstatējami un iespējami sasniegumi personības attīstībā.
Brīva personība ir mērķis, izvēle un atbildība.
Motivāciju veido visa cilvēka nozīmju sistēma, īpašības, raksturojumi, kurus cilvēks atzīst un uzskata par saviem, kas veido viņa personisko jēgu.
Ņemot vērā to, kurš motīvu kopums dominē katra personības attīstībā, nosacīti var izdalīt šādus motivācijas tipus:
labklājības motivācija;
prestiža motivācija;
sasniegumu motivācija;
dominēšanas motivācija.”
( Projekts, Jelgava 2006 – 2007)
Cilvēka motivācija sāk veidoties jau no dzimšanas brīža, tāpēc kursa darbā apskatīts motivācijas veidošanās dažādās vecuma grupās. Skolas vecums ir aktīvākais motivācijas veidošanās periods, kad nostabilizējas motivācijas sistēma, un izveidojas cilvēka vajadzību sistēma.
Trauksme ir emocionāla diskomforta pārdzīvojums, kas saistīts ar neveiksmes gaidām, ar tuvojošos briesmu nojautu. Trauksme tiek skaidrota gan kā emocionāls stāvoklis , gan kā personības īpatnība. Palielināta trauksme tiešā veidā ir saistīta ar baiļu pārdzīvojumu. Šo izjūtu mijiedarbībā bailes var uzskatīt par plašāku jēdzienu, bet trauksmi – par baiļu reakcijas fenomenu. (http://www.reikinet.lv/home/menu_90/topic_109/story_242/page_0)
Trauksme ir ļoti svarīgs emocionāls stāvoklis, cilvēka psihē. Trauksme var izsaukt dažādas psihiskas slimības, depresiju , neirozi u.c., tāpēc cilvēkiem ikdienā jābūt rūpīgiem pret savu emocionālo stāvokli, un jāspēj tik galā ar trauksmainām situācijām. Trauksme ietekmē jebkuru indivīda darbību, tāpat arī motivāciju. Tāpēc teorētiskās daļas trešā daļa ir veltīta trauksmes un motivācijas mijiedarbībai.
Trauksmi un motivāciju ir apskatījuši daudzi autori. Motivāciju ir pētījuši tādi autori , kā V.Makdugals, G.Murejs, D.Maklelands , P.M. Jakobsons , G.Olports, T.Ellers u.c. autori. Par trauksmi ir rakstījuši tādi autori, kā L.I.Božoviča, S.Kerkegors, A.M.Prihožans, Š.spilbergers, J.Hanins u.c.
Mana darba otrajā daļā ir veikts pētījums. Balstoties uz teoriju tika izvirzīta hipotēze, ka „sasniegumu motivācija mijiedarbojas ar trauksmi”. Pētījuma mērķis bija izpētīt, vai trauksme mijiedarbojas ar motivāciju. Lai sasniegtu mērķi tika
6. iepazīties ar teoriju;
7. piemeklēt pētījuma metodes;
8. aptaujāt 30 respondentus;
9. veikt statiskos aprēķinus testu rezultātiem;
10. aprēķinu analīze.
Šī pētījuma ietvaros veica izvēlēta respondentu grupa, kādas augstskolas 1.kursa studenti, kuri aizpildīja testus.
Pētījuma ietvaros tika lietotas divas metodes, sasniegumu motivācijas ,un izvairīšanās no neveiksmēm tests, kura autors ir T.Ellers, un trauksmes pētīšanai tika izvēlēts Č.Spīlbergera un J.Hanina reaktīvās un personīgas trauksmes skalas. Rezultātu aprēķināšanā tika izmantotas statiskās metodes, un datu aprēķināšanā programma SPSS Statistic.
…
