Cilvēka uzvedību vada dažāda veida noteikumi: pieklājība - nepieciešamība atbildēt draudzīgam sveicienam - ir cita veida morāles prasība kā citu neapmelošana vai palīdzības sniegšana nelaimē nokļuvušam draugam, kas savukārt atšķiras no prasības samaksāt par pirkumu. Tikai prasību samaksāt par pirkumu nosaka likums. Bez īpašiem apsvērumiem ir skaidrs, ar ko no iepriekšminētajām uzvedības normām atšķiras sekojošā: no nepieklājīga līdzcilvēka izvairās, bet melus un sliktu draugu nicina; abos uzvedības normu neievērošanas gadījumos atbildes reakcija ir nopēlums vai arī sabiedriska novēršanās; bieži vien izolācija darījumu attiecībās. Sekas nemaksāšanai par pirkumu nebūs vis tādas, ka pārdevējs vairs nerunās ar klientu, bet gan dosies uz tiesu un iesniegs prasību par pirkuma apmaksu. Šajā gadījumā pārdevējs atsaucas uz normu, kuras ievērošanu nodrošina (“garantē”) stingri noteikts tās īstenošanas process. Ievērojot šo pazīmi, šādu normu kopumu kā specifisku uzvedības normu veidu varētu saukt par “garantētām tiesībāam”. Tās atšķiras no pārējām, kuru izpildi nevar panākt piespiedu kārtā, piemēram, pieklājības, ētikas vai sociālās morāles normām. Arī to respektēšana ir nepieciešama ģimenes un uzņemumu, politisko un citu kopienu netraucētai pastāvēšanai un darbībai; tomēr par to neievērošanu piemērojamas citas sankcijas. Īsumā - “garantētās tiesības’’ ir normu kopums, kuram pieejams specifisks īstenošanas process.
‘’Garantēto tiesību” īpatnības nosaka apstāklis, ka tās var realizēt piespiedu kārtā, kas savukārt ir tiesiski regulējams process: cilvēku savstarpējo izturēšanos nosaka ne tikai “primāri”. Tā saistāma ar tiesību nodrošināšanas normām, “sekundārām” normām, kas nosaka primāro normu realizācijas kompetences un procesu. Šādas tiesību nodrošināšanas normas galvenokārt sastopamas likumos par tiesu varu un procesu kodeksos. Tajos ietverti tiesu organizācijas, kompetences un procesu noteikumi, un tie paredz, piemēram, civiltiesām detalizētāk regulētos procesos nodrošināt civiltiesisko pienākumu izpildi ar sprieduma un vajadzības gadījumā ar piespiedu līdzekļu palīdzību, ja citādi šie pienākumi netiek pildīti. No šīm tiesību nodrošināšanas normām izrietošos tiesvedības orgānu pienākumus savukārt sankcionē citas normas. Tādējādi pastāv priekšraksti, kas tiesnesim, draudot ar sodu, aizliedz pārkāpt likumu, un disciplinārie noteikumi, kas viņu pienākumu pārkāpuma gadījumā pakļauj disciplinārsodam. Tāpat pastāv tiesību normas, kas garantē arī krimināltiesisko un disciplināro noteikumu izpildi.1
Daudzos gadījumos tiesisko pienākumu tiešu izpildi var panākt piespiedu kārtā - tas ir, ar tiesību nodrošināšanas līdzekli jeb “sankciju”.…
