Jebkurai uzņēmējdarbībai, kas saistīta ar preces pārdošanu, lai cik augsta būtu konkrētās preces cena un ienesīga komercdarbība, piemīt būtisks trūkums. Proti, vairums norēķinu par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem notiek ar zināmu laika nobīdi. Izmantojot atliktos maksājumus, paiet dienas, biežāk – nedēļas, bet dažkārt pat mēneši, līdz uzņēmums saņem savu naudu.
Kamēr tirgotājs, ražotājs vai pakalpojuma sniedzējs šādi kreditē pircēju, viņam pašam nākas iztikt bez naudas, ko ieguldījis produkta tapšanā. Taču saimnieciski aktīvam uzņēmumam ikdienā nepieciešami līdzekļi ne vien uzņēmuma uzturēšanai, algām un citām neatliekamām vajadzībām,bet arī turpmākajai attīstībai. Tas diktē nepieciešamību ņemt kredītu, kas nereti ir gan dārgs, gan sarežģīts pasākums. [ 8 ] Pats par sevi saprotams, ka par aizņēmumu jāmaksā lielāki vai mazāki procenti, taču kredīta saņemšanai nepieciešams arī nodrošinājums. Un, protams, situācija, kad ieķīlāts gandrīz viss uzņēmuma īpašums, nekādi nav uzskatāma par optimālu. Vēl sliktāk, ja pircējs maksājumus kavē, kaut kādu iemeslu dēļ nenorēķinoties noteiktajā termiņā. Šāda parādība ir komercdarbības skarba realitāte un ar to nākas saskarties gandrīz katram Latvijas uzņēmumam. Starptautiskās inkaso un kredītmenedžmenta pakalpojumu grupas – Intrum Justitia petījumi liecina, ka kopumā Eiropā pieaug kavēto maksājumu izraisīto zaudējumu apjoms. [ 6 ]
Baltijas vispārējā situācija ir līdzīga, tādēļ uzņēmumiem ir būtiski ņemt šādu risku verā.
Ja godprātīgs parādnieks maksājumus kavē objektīvu iemeslu dēļ, uzņēmums naudu tomēr saņems. Taču dažkārt nākas sastapties ar ļaunpratīgiem nemaksātājiem. …
