Studiju kursā „Tiesību mācību vēsture” mēs, Maģistra akadēmiskās studiju programmas „Tiesību zinātne” maģistranti, apgūstam vairākus tematus, daudzus tiesību mācības jautājumus. Šis kurss parāda mums tiesību mācību attīstību un pilnveidošanos laika gaitā no senās pasaules līdz pat mūsdienām.
Pats par sevi saprotams, ka katram maģistrantam ir individuāla pieeja dažādiem tematiem. Tā ir nevilša un atkarīga no vairākiem faktoriem.
Autore izvēlējās tādu referāta tematu kā „Samuela Pufendorfa dabiskās tiesības ideja”, jo vairāku saistošu un lietderīgu tematu vidū jautājums par S.Pufendorfa dabisko tiesību mācību ir visinteresantākais, vieglāk apgūstams un saprotams.
Vācijas XVII gadsimta vidus tiesiskā doma atspoguļoja visas Eiropas tendenci uz pakāpenisku atteikšanos no reliģijas un sholastikas dogmām un pievēršanos dabisko tiesību mācības veidošanai, kurai Vācijā bija sava specifika. Atsauces uz veselu saprātu un loģiku rada šeit izpausmi loģiskas un sistēmiskas pieejas tiesībām plašā pielietošanā. Tas tuvināja tiesības dabaszinātnēm. Spilgtāk tas ir saskatāms tādu ievērojamu Vācijas dabisko tiesību skolas pārstāvju darbos kā Samuels Pufendorfs (1632.-1694.gg.), Hotfrīds Leibnics (1646.-1716.gg.), Kristiāns Tomāzijs (1655.-1728.gg.), Kristiāns Volfs (1679.-1754.gg.). Šo juristu izstrādātajām sistēmiskām pieejām tiesiskā materiāla apstrādei bija īpaša nozīme ne tikai Vācijas tiesību zinātnes, bet arī likumdošanas tālākajā attīstībā. Vācijas XVII gadsimta dabisko tiesību skolu tēlaini sauc par kodifikācijas idejas „šūpuli”. Par tās spilgtu pārstāvi kļuva Samuels Pufendorfs.
Referāts sastāv no ievada, 5 nodaļām, 2 apakšnodaļām, nobeiguma, izmantotās literatūras saraksta un pielikuma. Darba apjoms ir 19 lapas, 15 atsauces, 1 pielikums.
Referāta pirmajā nodaļā tiks aplūkoti S.Pufendorfa svarīgākie biogrāfijas dati, lai iepazīstinātu lasītāju ar apstākļiem, kuros darbojās šis jurists.…
