Šodien pasaulē ikvienai valstij ir sava tiesību sistēma. Ir arī gadījumi, kad vienā valstī vienlaicīgi pastāv vairākas konkurējošas tiesību sistēmas. Savas atsevišķas tiesību sistēmas ir arī dažiem nevalstiskiem veidojumiem, kā piemēram, kanoniskās tiesības, musulmaņu tiesības, induisu tiesības, jūdu tiesības. Tāpat eksistē arī starptautiskās tiesības, kas visas pasaules vai reģionālā mērogā regulē starpvalstu un starptautiskās tirdzniecības attiecības. Dažādu valstu tiesības attiecīgi ir formulētas dažādās valodās, izmanto dažādu tehniku un ir veidotas sabiedrībai ar katrā atsevišķā gadījumā atšķirīgu struktūru, paražām, ticību un mentalitāti.
Tā kā tiesības ir sarežģīta un daudzpusīga sabiedriska parādība, tiesību sistēmas īpatnības ir atkarīgas no dažādiem vēsturiskiem, politiskiem, ekonomiskiem, reliģiskiem u.c. faktoriem. Dažādās tiesību sistēmās likumam, paražai, tiesu praksei (precedentam), doktrīnai var būt ļoti atšķirīgas nozīmes. Tāpat arī dažādu tiesību avotu hierarhija var būt ļoti atšķirīga.
Dažādās valstīs tiek nemitīgi pieņemtas dažādas normas, tās atrodas nepārtrauktā mainībā. Pārāk neiedziļinoties, normu atšķirības tiešām varētu uzskatīt par galveno atšķirību starp dažādām tiesību sistēmām. Piemēram, ASV un Francijas tiesību sistēmu atšķirība ir, ka ASV tiek pieļauta tiesu kontrole pār likumu atbilstību konstitūcijai, bet Francijā nē.
Anglo-Amerikāņu (vispārējā) tiesību sistēma ir viena no ietekmīgākajām pasaules (starpnacionālo) tiesību sistēmām. Tās vēsturiskās saknes ir vietējās anglo-sakšu tiesības un romiešu tiesību procesuālās normas. Tās ir mūsdienu pamats Anglijas un ASV tiesības.
Tiesību un valsts funkcionēšana visattīstītākajās zemēs pamatojās uz rakstītām konstitūcijām. Ilgu laiku rakstītās konstitūcijas vispār nepastāvēja. Pirmais mēģinājums radīt rakstveida konstitūciju notika Anglijā O.Kromvela vadībā. Tomēr vēlāk angļi atmeta konstitūciju ideju, un līdz šim laikam Anglijā nepastāv rakstiska konstitūcija kā vienots dokuments. Konstitūciju pieņemšanu stimulēja valsts ekonomiskie, politiskie un sociālie apstākļi. Pakāpeniski konstitūcijas tika pieņemtas kā valstu pamatlikumi, kas apvienoja sevī valsts visaugstākās tiesības. Šis process iesākās ar ASV konstitūciju pieņemšanu.[1; 30lpp]…
