Saldūdens zivju ēdieni

1. Fizikālās īpašības.
Zivis (saldūdens) atkarībā no lieluma iedala lielās, vidēji lielās un sīkās zivīs, lai pareizi novērtētu neēdamās masas daudzumus. Galvenā zivs ēdamā daļa – muskuļaudi jeb gaļa ir 40-60% no visas zivs masas, ikri un pieņi – atkarībā no zivs nārsta laika vidēji 2,4-12% (dažkārt pat 20-30%), spuras 1,8-5%, zvīņas 2-5% no ķermeņa masa.
2. Uzglabāšanas pamatprincipi.
Zivis (saldūdens) uzglabājot, jārēķinās ar masas zudumiem, kas var rasties mikroorganismu un kaitēkļu ietekmē, bioķīmiskās, fizikālās un ķīmiskās norisēs. Paaugstinātā temperatūrā izkūst tauki, pazeminātā temperatūrā sasalst ūdens, līdz ar to palielinās zivs (saldūdens) masa.
Fizikālās norisēs iespējama krāsas mainīšanās, raksturīgā aromāta zudums. Neuzmanīga zivju pārkraušana izraisa mehāniskus bojājumus. Statiskās slodzes gadījumā nokrāvuma apakšējā slānī var rasties deformācija. Ķīmiskā bombāža var veidoties metāla konservu kārbās, kurās iekonservēti skābi saturoši produkti. Ķīmisko reakciju veidošanos var kavēt, novēršot saules gaismas piekļūšanu zivīm. To veic, aizsedzot logus, izmantojot krāsainu stiklu vai polimēra plēvi.…