Izvēlējos šo pilsētu, jo pats tajā dzīvoju daudzus gadus un domāju, ka būtu interesanti aplūkot, kā tad veidojusies Salaspils saimniecības vēsture.
Kas tad īsti ir saimniecība? Saimniecība ir mūsdienu sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā aptver gan ražošanu un tirgu, gan zinātnes, finanšu, tiesībsargāšanas un politikas sfēru. Saimniecībai, tāpat kā sabiedrības ekonomiskajai, sociālajai un politiskajai struktūrai, ir raksturīga cikliska attīstība Mūsdienu saimniecību veido trīs sektori: primārais, sekundārais un terciārais sektors. Primārajā sektorā ietilpst tādas nozares kā: enerģētika, kalnrūpniecība, mežsaimniecība, zvejniecība un lauksaimniecība. Pie sekundārā sektora: metalurģija, mašīnbūve, ķīmiskā rūpniecība, vieglā rūpniecība un pārtikas rūpniecība. Un terciārajā sektorā ietilpst: transports, tirdzniecība, pārvalde, bankas un apdrošināšana, izglītība un kultūra, informātika un tūrisms.1
Kur tad Salaspils īsti atrodas? Salaspils novads atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas rajonā, Daugavas labajā krastā, Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Teritorijas ziemeļos plūst Mazā Juglas upe. Pilsētas teritorija ir 12 km2, lauku teritorijas kopējā platība – 115 km2. 15,8% teritorijas aizņem Rīgas HES ūdenskrātuve, 30,5% aizņem meži, bet lauksaimniecībā izmantojamā zeme - 32,5%. Salaspils atrodas 18 km attālumā no Rīgas. Novada teritorija ir liela un ir lielas iespējas saimniecības attīstībai.
Ar citām teritorijām Salaspili savieno divi transporta veidi – autoceļš un dzelzceļš. Pilsētu un lauku teritoriju šķērso Valsts nozīmes autoceļš Rīga – Daugavpils – Krāslava (A6), dienvidu daļā piekļaujoties pilsētas dzīvojamajai zonai. Šis ceļš nodrošina satiksmi starp Salaspili, Rīgu un Ogri. Rīgas apvedceļa posms Baltezers – Saulkalne (A4) austrumu daļā šķērso Salaspils lauku teritoriju, savienojot to ar Vidzemes šoseju, Tallinas šoseju un Baltezeru. Rīgas apvedceļa posms Salaspils – Babīte (A5) šķērso Rīgas HES aizsprostu un saista Salaspili ar Ķekavas, Mārupes un Olaines pagastiem.…
