Secinājumi
1. Veselīgā dzīvesveidā mijiedarbībā ir visi veselības atsevišķie komponenti;
2. Būtiska ir brīvā laika fizisko aktivitāšu un sporta nodarbību loma aktīva un veselīga dzīvesveida izkopšanā, jo pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešama organisma fiziska noslogošana;
3. Bērna fizisko un garīgo veselību ietekmē pilnvērtīgs miegs, uzturs, pareizs dienas režīms, fiziskās aktivitātes, sevis kopšana un atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem;
4. Radot visus priekšnosacījumus un dodot attiecīgu atbalstu, vairums bērnu izvēlētos fizisko aktivitāti ārpusstundu nodarbībās;
5. Latvijā skolēni ļoti maz brīvā laika velta sporta nodarbībām. 63% skolēnu - divas stundas nedēļā (nepieciešamas 8 – 12 stundas nedēļā);
6. Mazkustība novērojama 50% Latvijas skolēnu vecumā no 6 līdz 8 gadiem un 60% - no 9 līdz 12 gadiem;
7. Tendence maz kustēties pieaug līdz ar bērna vecumu;
8. Ierobežota fiziskā aktivitāte izraisa pastiprinātu stresa hormonu izdalīšanos, kas vājina organisma imunitāti, tā padarot to uzņēmīgāku slimībām;
9. Veselības stiprināšanai un uzlabošanai tieši ārpusstundu nodarbībām ir daudz lielāka nozīme nekā sportam;
10. Iegūstot pozitīvu pieredzi sporta aktivitātēs un sacensībās, iespējams iesaistīt bērnus aktīvā dzīvesveidā ilgstošā laika periodā;
11. Ārpusstundu sporta nodarbību skolotājam vai trenerim arī jāpārzin vecumposmu īpašības, lai rastu pareizu pedagoģisko pieeju;
12. Veselīgs dzīvesveids tiks sekmēts tikai tad, ja skolotājs ārpusstundu sporta nodarbības organizēs kā skolēniem personīgi nozīmīgu darbību, jo bērni nodarbojas ar sportu tikai tāpēc, lai iegūtu no tā prieku un būtu laimīgi.
…