Sākumskolas bērna adaptācija skolas vidē

Bērnam, kā sociālāij būtnei, nereti japiemērojas mainīgiem vides apstākļiem un un jāizstrādā mikrogrupu, piemēram, bērnu grupu bērnu dārzā vai klasi skolā.
No organizētās un pirastās ģimenes vai bērnu dārza vides viņi nonāk pilnīgi jaunos apstākļos, vecuma ziņā daudzveidīgā skolas vidē. Bez tam no viņiem šeit gaida pozīciju “skolēns” un rotāļu vietā piedāvā sistēmātisku garīgu darbu.
Pirmklasniekam ir grūti adaptēties jaunajā vidē, neskatoties uz skolotāju uz skolotāju draudzīgumu, viņu atsaucību. No šejienes bērna objektīvo grūtību iespējamais rezultāts – nevēlēšanās iet skolā.
No 18. gadsimta - pedagoģiskā gadsimta sākuma tiek uzskatīts, ka, lai cilvēks varētu kļūt par cilvēku, viņam nepieciešama kultūra, kas piešķir audzināšanai humanizējošu spēku. Audzināšana nav šķirama no sabiedrībā noteiktām normām, tanī pat laikā nevar audzināt to, ko attīsta pati daba. Bērnam, attīstoties un sagatavojoties skolai, ir jāiziet cauri noteiktām brieduma pakāpēm, apgūstot nepieciešamo pieredzi gan bioloģiskajā domāšanā, gan ķermeņa briedumā līdz viņš kļūst par gudru, zinošu personību.(7, 58)
Dažādas ir bērna raksturojuma teorijas, kā arī bērna vecuma posmu apzīmējumi. Pazīstamākie to veidotāji ir Ēriks H. Ēriksons, Žaks Piažē, Lavrenss Kolbergs, L.Vinkels, Ļ. Vigotskis, M. Montosori u.c. Piekrītu bērna vecumu iedaļai sekojošos posmos, un viņa attīstību pirmskolas periodā un gatavību skolai apskatīšu zemāk:
1.Zīdaiņa vecums ( no dzimšanas līdz 1 gada vecumam).
2.Bērna vecums (no 1. – 12. gadiem):…