Sakrālā arhitektūra Senajā Grieķijā

Kam tika celti tempļi
Grieķu mīti par dieviem un dievietēm un varoņiem radušies jau bronzas laikmetā, kad tos skandēja dziednieki. Pirmoreiz tie tika pierakstīti 6gs.p.m.ē.. Mīti bija cieši saistīti ar Grieķu reliģiju. Dieviem un dievietēm piemita cilvēku vājības un alkas, un viņi bija daļa no dievišķās ģimenes (Zevs ,Poseidons, Aīds, Hēra, Hestija, Arejs, Atēna, Apollons, Afrodīte, Hermejs, Artemīda, Hefāists) un sengrieķi šos dievus godinot cēla viņiem tempļus.
Vietas, kādās cēla tempļus.
Senajā Grieķijā tempļus cēla:
akropolēs, pilsētu laukumos - tās tika celts pilsētas centrā, tās sirdī, kur visi to varētu redzēt no jebkuras poliskas vietas;
klintīs, jūras krastos, vietās, kuras bija svētas. Ikkatra vieta varēja kļūt par kulta vietu, svētnīcu vai svētu laukumu. Bija vajadzīgs tikai pierādījums, kas apliecinātu šīs vietas svēto raksturu vai arī uzrādīt dievišķās klātbūtnes zīmes šajā vietā. Grieķi šos rajonus norobežoja no apkārtnes, kura nebija svēta. Tas tika norobežotas ar akmeņiem. Un šajā laukumā bija īpaši ierobežojumi: nedrīkstēja nodoties seksuālajām attiecībām, apmesties uz dzīvi, mirt, aizliegts uzbrukt kādai citai personai ( tādēļ bieži vien šeit patvērumu meklēja neveiksmīgi politiķi un vergi).…