-
Sakaru līnijas projekts
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Trases izvēles pamatojums | 6 |
2. | Simetriskais kabelis | 9 |
2.1. | Simetriskā kabeļa elementārās simetriskās grupas parametri | 9 |
2.2. | Simetriskā kabeļa primāro parametru aprēķins (R,L,C,G) | 10 |
2.2.1. | Pretestības (R) aprēķins | 11 |
2.2.2. | Induktivitātes (L) aprēķins | 12 |
2.2.3. | Kapacitātes (C) aprēķins | 13 |
2.2.4. | Vadāmības (G) aprēķins | 13 |
2.2.5. | Simetriskā kabeļa primāro parametru aprēķinu kopsavilkums | 15 |
2.3. | Simetriskā kabeļa sekundāro parametru aprēķins ( , ,Zv,Vf,Tizpl) | 15 |
2.3.1. | Vājinājuma aprēķins | 15 |
2.3.2. | Fāzes koeficienta aprēķins | 16 |
2.3.2.1. | a salīdzinājums | 17 |
2.3.2.2. | b salīdzinājums | 17 |
2.3.3. | Viļņa pretestības aprēķins | 17 |
2.3.3.1. | Zv salīdinājums | 18 |
2.3.4. | Fāzes ātruma aprēķins | 18 |
2.3.5. | Viļņa izplatīšanās laika aprēķins | 19 |
2.3.6. | Simetriskā kabeļa sekundāro parametru aprēķinu kopsavilkums | 19 |
3. | Reģenerācijas iecirkņu izvietojums | 19 |
4. | Simetriskā kabeļa savstarpējās ietekmes | 21 |
4.1. | Kapacitatīvā saite k | 21 |
4.2. | Kapacitatīvās saites aktīvā sastāvdaļa | 21 |
4.3. | Induktīvās saites koeficients m | 22 |
4.4. | Induktīvās saites aktīvā sastāvdaļa | 22 |
4.5. | Elektriskās saites koeficients K12 | 22 |
4.6. | Magnētiskās saites koeficients M12 | 22 |
4.7. | Elektromagnētiskās saites koeficients tuvajā galā N12 | 22 |
4.8. | Elektromagnētiskās saites koeficients tālajā galā F12 | 22 |
4.9. | Pārejas vājinājumu tuvajā galā A0 | 22 |
4.10. | Pārejas vājinājumu tālajā galā AL | 23 |
4.11. | Aizsardzības vājinājumu A3 | 23 |
4.12. | Simetriskā kabeļa savstarpējo ietekmju parametri | 23 |
5. | Koaksiālais kabelis | 23 |
5.1. | Koaksiālā kabeļa elementārās simetriskās grupas parametri | 23 |
5.2. | Koaksiālā kabeļa primāro parametru aprēķins (R,L,C,G) | 25 |
5.2.1. | Pretestības (R) aprēķins | 25 |
5.2.2. | Induktivitātes (L) aprēķins | 25 |
5.2.2.1. | L salīdzinājums | 25 |
5.2.3. | Kapacitātes (C) aprēķins | 25 |
5.2.4. | Vadāmības (G) aprēķins | 26 |
5.2.5. | Koaksiālā kabeļa primāro parametru aprēķinu kopsavilkums | 26 |
5.3. | Koaksiālā kabeļa sekundāro parametru aprēķins ( , ,Zv,Vf, ) | 26 |
5.3.1. | Vājinājuma aprēķins | 26 |
5.3.2. | Fāzes koeficienta aprēķins | 26 |
5.3.3. | Viļņa rimšanas koeficienta aprēķins | 27 |
5.3.4. | Fāzes ātruma aprēķins | 27 |
5.3.4. | Viļņa pretestības aprēķins | 27 |
5.3.5. | Koaksiālā kabeļu sekundārie parametri | 28 |
5.3.6. | Koaksiālā kabeļa un simetriskā kabeļa parametru salīdzinājums | 28 |
6. | Koaksiālā kabeļa savstarpējās ietekmes | 28 |
6.1. | Primārie parametri | 29 |
6.1.1. | Savstarpējās saites pretestība Z12 | 29 |
6.1.2. | Trešās ķēdes induktivitāte | 29 |
6.1.3. | Trešās ķēdes pilnā pretestība | 29 |
6.2. | Sekundārie parametri | 30 |
6.2.1. | Pārejas vājinājums tuvajā galā A0 | 30 |
6.2.2. | Pārejas vājinājums tālajā galā AL | 30 |
6.2.3. | Aizsardzības vājinājums A3 | 30 |
6.2.4. | Koaksiālā kabeļu savstarpējās ietekmes noteicošie parametri | 30 |
6.2.5. | Koaksiālā simetriskā kabeļa savstarpējo ietekmju sekundāro parametru salīdzinājums | 31 |
7. | Bīstamās ietekmes | 31 |
8. | Simetrisko un koaksiālo kabeļu grafiskais salīdzinājums | 34 |
8.1. | Primāro parametru salīdzinājums (Simetriskais/Koaksiālais) | 34 |
8.2. | Sekundāro parametru salīdzinājums (Simetriskais/Koaksiālais | 36 |
9. | Secinājumi | 38 |
10. | Izmantotā literatūra | 43 |
Pielikums | 44 |
Secinājumi
Trases izvietojuma izvēle. Lai vispār varētu spriest par simetriskajiem vai koaksiālajiem kabeļiem un to parametriem, ir nepieciešams izvēlēties, kur un kā tos pielietot, tāpēc pirmais, ar ko es sāku kursa darbu, bija trases izvietošanas izvēle. No trīs izvēlētajām trasēm es izvēlējos pēc garuma vidēja izmēra trasi, jo tai bija dažāda veida priekšrocības salīdzinot ar abām pārējām trasēm. Trases izvēlei izvēlējos vairākus faktorus, pēc kuriem noteikt, kura būs piemērotāka. Un tie ir ekonomiskais faktors( nosaka kādas ir iespējas apgādāt objektu ar nepieciešamo tehniku, transportu, ūdeni, elektroenerģiju, vietējiem celtniecības materiāliem, sakaru līnijas izmantošanas perspektīvas un attīstība), topoloģiskais un ģeoloģiskais faktors (nosaka trases izvietojumu pēc iespējas labāka reljefa), inženierģeoloģiskais faktors (nosaka zemes īpašību izpētīšanu), hidroloģiskais un meteroloģiskais faktors (ietver datu ievākšanu un apstrādi par laika apstākļiem dažādos laika periodos, par upju īpašībām, par mūžīgā sasaluma rajoniem (Latvijā tāda nav), augsnes (zemes) uzblīdumiem). Tikpat svarīgi ir izvēlēties trases maršrutu ar domu, lai būtu pēc iespējas mazāk traucējošās un bīstamās ietekmes, ko var radīt dzelzs ceļš, spēka līnijas vai zibens (lai trases maršruts nebūtu izvietots tur, kur bieži „sper” zibens, ko nosaka meteorologu izmeklējumi). Lai trase pēc iespējas mazāk šķērsotu ūdenstilpnes.
Simetriskā kabeļa un tā izolācijas izvēle. Mans simetriskais kabelis ir vara kabelis, varam piemīt labas īpašības (maza īpatnējā pretestība, tas ir pietiekami blīvs, mehāniski ir izturīgs). Simetrisko kabeli izvēlējos, lai tas būtu pēc iespējas labāks un būtu mazākas savstarpējās ietekmes. Tāpēc es izvēlējos zvaigznes četrinieku, kas ir visefektīvākais, ja salīdzina ar pāra savijumu vai dubulto pāri. Izolāciju izvēlējos, lai tā varētu labi kalpot un aizsargāt kabeļa dzīslas. Mana izvēle bija polietilēna izolācija, jo tam ir ļoti labas izolācijas īpašības (polietilēnam ir vismazākie zudumi, salīdzinot ar papīru, kam tgd=400*10-4, bet polietilēnam 2-3*10-4, dielektriskā caurlaidība 2.3, elektriski un konstruktīvi izturīgs). Tāpat tika ievērotas labās īpašības temperatūras izturībai n relatīvajam pagarinājumam, kas dod mehānisko noturību.
Simetriskā kabeļa primārie parametri. Ar RLCG var pilnībā raksturot simetriskā kabeļa elektriskās īpašības. R un G parametri raksturo enerģijas zudumus: R - siltuma zudumus vadā un ekrānā, G - zudumus izolācijā. L un C parametri raksturo simetriska kabeļa frekvenču īpašības. Primāru parametru vērtības ir atkarīgas no kabeļa konstrukcijas un, konkrētāk, no atsevišķo tā komponenšu ģeometrijas, to savstarpējā izvietojuma, vadītāju materiāla, izolācijas un ārējiem apvalkiem u. t. t.
R –pretestība. Pretestība ir atkarīga no vada materiāla, tā garuma un šķērsgriezuma, kā arī no temperatūras. Simetriskā kabeļa vadītājus, kurus lieto strukturētās kabeļu sistēmās, ražo no vara ar zemu īpatnējo pretestību. Jo mazāks ir vada šķērsgriezums, lielāks tā garums, augstāka temperatūra -jo lielākā ir pretestība un, attiecīgi, kabeļa vājinājums. Palielinoties frekvencei, vada pretestība pieaug. Tas notiek virsmas un tuvuma efektu dēļ. Abi efekti pieved pie vadītāja efektīva šķērsgriezuma samazināšanas un, galu galā, pie pretestības palielināšanas. Lai samazinātu virsmas efekta ietekmi, kabeļos, kuri ir paredzēti darbībai augsto frekvenču diapazonā, vienmēr izmanto lielāka diametra vadītājus ar lielāku virsmas laukumu un, attiecīgi, mazāku pretestības palielināšanas lielumu.
L – induktivitāte. Kabeļu vadītājiem piemīt induktivitātes īpašība. Induktivitāte sastāv no vairākām komponentēm. L = L1+ L2 + L3 , Ārējā induktivitāte L1 ir atkarīga no vada ģeometrijas un vadītāja materiāla magnētiskām īpašībām. Tā kā varš nav feromagnētiskais materiāls, šī komponente ir atkarīga arī no plūstošās strāvas stipruma. L1 nav atkarīga no frekvences. Iekšējā induktivitāte L2 ir atkarīga no magnētiskā lauka, kuru rada strāva, kas plūst caur vadītāju. Palielinoties frekvencei tuvuma efekta ietekmes rezultātā notiek šīs komponentes samazināšana. Apvalka induktivitāte L3 parādās tikai ekranētos kabeļos metāliskiem ekrāniem ietekmējot uz vadītāja magnētisko lauku. Šī komponente ir atkarīga no frekvences. Palielinoties frekvencei induktivitāte samazinās.
C – kapacitāte. Konstruktīvi simetriskais kabelis sastāv no diviem vadītājiem, kuri atdalīti viens no otra ar cietas izolācijas un gaisa slāni. Tādu struktūru var uzskatīt par kondensatoru, kur klājumu funkciju izpilda divi vadītāji, bet dielektriķis ir novietotais starp vadītājiem izolācijas materiāls un gaiss. Simetriskam kabelim ir pietiekami liela kapacitāte, kuras lielums lineāri pieaug, palielinoties kabeļa garumam. Elektriskā kapacitāte starp simetriskā kabeļa vadītājiem ierobežo kabeļa caurlaides joslas platumu un pieved pie pārraidāmā signāla spektra augstfrekvences daļas kropļojumiem.
…
Šis kursa darbs tiek izstrādāts priekšmetā Sakaru Virzošās Sistēmas. Kursa darba paredzēts izstrādāt simetrisko un koaksiālo sakaru kabeļus, kuri paredzēti sakaru nodrošināšanai starp divām Limbažiem un Aloju. Simetriskā kabeļa darba frekvence ir 700 kHz, diametrs 0.8 mm, bet priekšstata iegūšanai par simetriskajiem kabeļiem parametri tika aprēķināti arī pie mazākas (30 kHz) frekvences un pie augstākas (1.5 MHz) frekvences. Koaksiālajam kabelim darba frekvence ir 1.5 MHz. Kursa darbā tika aprēķināti simetriskā un koaksiālā kabeļa primārie un sekundārie parametri, savstarpējas ietekmes pie darba frekvencēm un bīstamās ietekmes, ko rada spēka līnija. Kursa darbs satur 8 pamata nodaļas, tajās ir iekļauti 10 attēli, 16 tabulas un 22 grafiki. Informācijas iegūšanai ir izmantotas piecas grāmatas. Darbs satur 48.lpp.
- 20 kV gaisvadu līnijas mehāniskais aprēķins
- Sakaru līnijas projekts
- Sakaru nozares attīstība Latvijā
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Sakaru nozares attīstība Latvijā
Referāts augstskolai10
-
Šķirošanas stacijas projekts
Referāts augstskolai28
-
Sakaru līnija Jēkabpils - Rēzekne
Referāts augstskolai20
Novērtēts! -
Sakaru līnijas projektēšana
Referāts augstskolai8
-
Sakaru nozares Latvijā
Referāts augstskolai35
Novērtēts!