Sakaru līdzekļu attīstība

Sakari- tautas saimniecības nozare, kas nodrošina informācijas nosūtīšanu un saņemšanu (noraidi un uztveršanu) ar pasta elektrosakaru palīdzību. Sakaru saimniecība attīstījusies līdz ar sakaru tehnikas attīstību. Tās gaitā sakaru bāze pilnveidojusies no parasta telegrāfa līdz tonālajiem telegrāfa sakariem un faksimilsakariem, no vienkanāla telefona līdz daudzkanālu sakariem ; no gaisvadu sakaru līnijām līdz kabeļu un radioreleju maģistrālēm ar lielu telefona, telegrāfa , fototelegrāfa un TV kanālu tīklu; no parastajiem radiosakariem līdz radiofonijai , melnbaltajai un krāsu televīzijai , un videotelefona sakariem; no virszemes un zemūdens sakariem un lāzersakariem utt.



Elektrosakaru ierīču attīstība


Elektrosakaru ierīces pārraida ziņojumus pa vadiem elektrisko signālu veidā vai pa gaisu kā elektromagnētiskos viļņus.
Informācijas nesējs var būt televīzijas signāls, radio diktora balss vai datora dati. Jebkurā gadījumā informācija ir kodēta kā elektriskā signāla izmaiņas.
Pirmā elektrosakaru ierīce bija telegrāfs. 1774. gadā Žoržs Lesāžs demonstrēja, ka augļa serdītes (auga šķiedra) ierīce, ko sauca par elektroskopu ar vadu pievienoja pie elektriskā lādiņa avota. Lai gan šis eksperiments pierādīja, ka elektrisko signālu var pārraidīt pa vadu, tā vēl nebija praktiska ierīce ziņojumu nosūtīšanai.
Nākamais solis praktiskas telegrāfa ierīces izveidošanā tika veikts 1810.gadā, kad Andrē Marija Ampērs izgudroja ampērmetru. Šai ierīcei bija rādītājs, kas kustējās, kad strāva plūda pa vadu. Taču pagāja vairāki gadi, kamēr 1837.gadā angļu izgudrotāji Viljamss Kuks un Čārlzs Vitstons izgudroja telegrāfa darbības sistēmu, kurā izmantoja piecus vadus un piecas kustīgas adatas burtu un ciparu kodēšanai.…