Lai cilvēks spētu sekmīgi un produktīvi realizēt savas vajadzības sabiedrībā, ir nepieciešams tiesību un normatīvu kopums, kas reglamentē viņa attiecības ar līdzcilvēkiem, nosaka viņa tiesības un pienākumus.
Civiltiesības ir pamats visām privātajām tiesībām, t.i. tiesībām, kas regulē gan fizisko, gan juridisko personu savstarpējās tiesiskās attiecības. Civiltiesiskās attiecības Latvijā regulē 1937.gada Civillikums, kura darbība, sākot ar 1992.un 1993.gadu pakāpeniski tika atjaunota. Vienu no galvenajām Civillikuma daļām veido normas par tiesiskiem darījumiem, līgumu kā tādu, par pušu līgumiskajām attiecībām un pienākumiem dažādu tiesisku darījumu slēgšanas gadījumā, līgumu noslēgšanas kārtību, kā arī par pušu atbildību tiesību pārkāpumu gadījumos. Šis ir vienīgais likums, kas regulē attiecības starp pusēm, kuras vēlas vai jau ir noslēgušas kādu darījumu. Tā kā saistību tiesību normas ir visvairāk ikdienā piemērotās, ar tām, kaut reizi ir saskāries ik viens no mums. Tāpēc savā darbā es aplūkošu un analizēšu Civillikuma saistību daļas pašas nozīmīgākās nodaļas, un proti, "tiesiski darījumi vispār" un "līgumi"…