(1) tas ir vienpusīgs juridisks akts, kas dot uzdevuma ņēmējam iespēju noslēgt juridiskus darījumus ar trešam personām pilnvarotāja vārdā vai, citiem vārdiem, pilnvarnieks ir pilnvarotāja tiešais parstāvis.Šis juridiskais akts izvarā, kas var būt vairākos veidos:
1.speciālpilnvara
2.universālpilnvara
3.ģenerālpilnvara ( 2291.p. )
Dažos gadījumos pilnvara ir nepieciešamais akts ( pilnvāra zvērinātiem advokātiem. No tā izriet, ka līdzēju statusi pret trešam personām nosakāmi pēc vispārējiem noteikumiem par vietniecību( 2294.p. ) un jaizšķir arī:
tiešā pārstāvība, kuras pamats ir pilnvarojums
netieša pārstāvība juridiskā sfērā, kuras pamats ir uzdevums.
(2) Kam ir tikai ģenerālā vai speciālpilnvara tam, kaut gan ir atļauts pabeigt viņam uzdoto lietu ar izdevīgākiem noteikumiem nekā pilnvarotāja norādītie, tomēr nav tiesības pabeigt to ar grūtākiem nosacījumiem, ne arī viņam uzdotas lietas vietā izpildīt citu, pat ja pēdējā viņam izliktos izdevīgāka pilnvarotājam ( 2301.p.3.d. ).
(3) Pilnvarnieka darbība pēc tam, kad viņam ticis zināms par pilnvarojuma atsaukšanu, nav spēkā, izņemot tos gadījumus, kad trešā persona, kas pie tā piedalījusies bez pašas vainas, nav zinājusi par pilnvarojuma atsaukšanu ( 2314.p. ). Un bez tam, pilnvarnieks var uzteikt pilnvarojumu, bet viņš to nedrikst darīt ļaunā nolūkā un nelaikā, lai pilnvarotājam būtu iespēja spert citus soļus lietas vešanai. Tikai tad pilnvarnieks var atteikties no uzdevuma izpildīšanas jebkurā laikā, kad viņam ir svarīgs iemesls, bet tādā gadījumā viņam nekavējoties jāpaziņo par to pilnvarotājam. Ja viņš šos noteikumus neievēro, tad viņam jāatlīdzina visi zaudējumi, kādi no tā rodas pilnvarotājam. Tiesa izšķir, vai uzdotie atteikšanās iemesli ir svarīgi ( 2315.p. ). Šis pēdējais pants attiecināms arī uz uzdevuma ņēmēju kā netiešu pārstāvi.…