Saistību tiesības. Nomnieka un īrnieka pienākumi

Dažādu priekšmetu, telpu un tiesību lietošanas iespēju nodrošina ne tikai to iegāde īpašumā. Ja priekšmets, telpa, tiesība vajadzīga tikai uz laiku, tad izdevīgāk ir noslēgt īres vai nomas līgumu. Latvijā tāpat kā daudzās citās valstīs juridiskas normas par īri un nomu atrodamas vairākos likumdošanas aktos. Centrālo vietu šo aktu vidū ieņem Civillikums.1
Šā daba mērķis ir apskatīt un salīdzināt ar praksē pastāvošu telpu īres līgumu (telpu nomas līguma daļa pielikumā) šādus jautājumus:
atšķirība starp nomas un īres jēdzieniem;
nomas un īres maksas samaksas pienākums;
izīrētās vai iznomātās lietas rūpīgas un saimnieciskas lietošanas pienākums;
lauku saimniecību nomnieku sevišķie pienākumi.

1. Nomas un īres jēdziens.

Noma un īre Civillikumā reglamentēta kā viens līgums, vienlaicīgi gadījumos, kad starp tiem pastāv atšķirības, tie ir savstarpēji nošķirti. Ikdienā nereti sastopami gadījumi, kad abi līgumi tiek pilnībā identificēti vai aiz nezināšanas savstarpēji sajaukti. Noma un īre ir viens no Civillikumā paredzētiem darījumiem, ar kura palīdzību persona var iegūt tiesisku iespēju lietot svešu lietu.
Noma - līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei par zināmu maksu augļu nesējas lietas lietošanu. Nomā var gūt gan dabiskos, gan civilos augļus – peļņu no komercdarbības. Ar to noma atšķiras no īres, ar kuru lietojumā nodod lietas, kas nenes augļus.…