Mana izvēlētā referāta tēma ir „Galvinieka regresa prasība”. Galvojums kā viens no saistību tiesību nodrošinājuma institūtiem ir plaši pielietots parādu saistībās, tas pat stimulē parādu atdošanu un parādu saistību nokārtošanu starp pusēm, jo attiecībā pretī kreditoram ir divas saistītās personas, galvenais parādnieks un galvinieks no kurām kreditors var saņemt var saņemt parādu, tas ir, prasīt saistību izpildi. Galvinieks šajā saistībā ir uzņēmies pienākumu atbildēt kreditoram par citas personas parādu vai citas personas saistībām, neatbrīvojot to tomēr no viņa parāda, kas gadījumos, kad kreditors likumā paredzētajā kārtībā ir pieprasījis saistību izpildi no galvinieka, izpaužas galvinieka regresa prasības tiesībās.
Referāta pirmajā daļā tiek nedaudz apskatīts galvojuma jēdziens, un galvinieka tiesības pret kreditoru.
Referāta otrajā daļā tiek sīkāk apskatītas galvinieka tiesības pret galveno parādnieku jeb pareizāk sakot regresa prasības tiesības tādā secībā kā tās tiek reglamentētas, ir nostiprinātas mūsu valsts normatīvajos aktos, tas ir Civillikumā.
Regress- prasība, ko persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešais personai, kuras vainas dēļ maksājumi izdarīti.
Civiltiesiskais galvojums jānošķir no krimināltiesiskā galvojuma, kur ar personisko galvojumu saprot rakstveida saistību, ar kuru fiziska persona galvo, ka aizdomās turētais, tiesājamais vai apsūdzētais ieradīsies pēc izziņas iestādes, tiesas, pareizāk sakot tiesneša) vai prokurora aicinājuma, netraucēs patiesības noskaidrošanu, kā arī neturpinās izdarīt noziegumus.
Galvojums ir viens no saistību spēka pastiprināšanas ( tas ir saistību tiesību nostiprināšanas ) institūtiem. Kā noteikts Civillikuma 1692. pantā, galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu jeb saistību izpildi, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņa parāda. Proti, galvojums būtībā ir blakus saistība, kuras uzdevums ir būt, kalpot par citas (galvenās) parādu saistības nodrošinājumu.
Likums nosaka, ka par galvinieku var būt jebkura rīcībspējīga persona, tas ir, lai galvojums būtu spēkā galviniekam ir jābūt rīcībspējīgai personai.
Civillikuma 1695. pantā noteikts, ka galvojumam ir nepieciešama rakstiska forma, kā arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma lēmumā Nr. 7 Par likumu piemērošanu, izšķirot strīdus par saistību izpildi 2. punktā ir izskaidrots, ka, ja galvojuma līgums nav izteikts rakstveida formā, kas ir darījuma būtiska sastāvdaļa, tad darījums pirms attiecīgā akta taisīšanas nav spēkā ( Civillikuma 1484. pants). Galvojuma faktu nevar pierādīt ar lieciniekiem.…
