IEVADS
Saistību tiesība ir civiltiesiska attiecība, uz kuras pamata tiesīgai personai (kreditoram) ir tiesība prasīt no saistītās personas (parādnieka) zināmas darbības izpildījumu, bet parādniekam savukārt ir pienākums šo darbību izpildīt par labu kreditoram. Tātad likums nosaka par saistību tiesību priekšmetu cilvēka noteiktu darbību, turklāt šī darbība tiek uzskatīta par zināmu mantisku vērtību. Saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, t. i., divu vai vairāku personu vienošanās par saistības nodibināšanu, vai ar kādas personas nelikumīgu rīcību, t. i., neatļautu darbību, vai ar zināmām attiecībām, kuras pēc likuma rada saistību izcelšanos.
Tiesīgi noslēgts līgums par pienākumu uzliek līgumslēdzējiem cieši pildīt nolīgto. Pēc līguma noslēgšanas var rasties dažādi apstākļi, pateicoties kuriem, vienai vai otrai līgumslēdzēju pusei ir izdevīgāk līgumu nepildīt nekā to pildīt. Tātad saistību tiesību izpildījums atkarīgs no parādnieka, ja tomēr parādnieks savu pienākumu nepilda, viņu uz to piespiest nevar un kreditoram ir tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību. Lai līgumu pildošai pusei nebūtu jācieš zaudējumi, likums paredz, ka līguma spēku var pastiprināt: 1) ar līgumsodu, 2) ar galvojumu, 3) ar rokas naudu.
Mans referāta mērķis ir noskaidrot, ko nozīmē saistību pastiprināšana un sīkāk apskatīt saistību pastiprināšanas līdzekļus.
LĪGUMSODS
Līgumsods ir saistību nodrošinājums, kura viens no galvenajiem mērķiem ir iedarboties uz līgumslēdzēju apziņu un sekmēt saistības izpildi. Līgumsods ir ideāla alternatīva attiecībā uz zaudējumiem, jo līgumsodu drīkst piemērot uzreiz pēc saistību pārkāpuma un, pretēji zaudējumiem, kreditoram nav pienākuma to pierādīt. Bieži vien līgumsoda jēdzienu saista ar iepriekš paredzamajiem zaudējumiem un faktiski tā arī ir. …
