Saikļi latviešu literārajā valodā

Saikļi ir palīgvārdi, kas norāda uz jēdzieniskām attieksmēm un sintaktiskiem sakariem starp teikuma locekļiem, salikta teikuma daļām un teksta komponentiem. Tie ir nelokāmi vārdi un teikumā nevar būt par teikuma locekļiem. (III, 214.) Kā vārdšķirai saiklim raksturīgas šādas pazīmes: 1) savstarpēja saistījuma nozīme; 2) nelokāmība; 3) specifisks sintaktiskais lietojums. (I, 106.)
Saiklim nav patstāvīgas leksiskās nozīmes, taču daļai saikļu zināms nozīmīgums ir. Nozīme atklājas teikumā un ir atkarīga no saikļa funkcijas un izteiktajām jēdzieniskajām attieksmēm. (II, 39.) Šeit kā piemēru var minēt saikļus tomēr un vai. Tos savstarpēji aizstāt nevar.
Saikļa vieta parasti ir nemainīga: tas atrodas pievienojamās sintaktiskās vienības, proti, teikuma locekļa, teikuma daļas, teikuma priekšā. (II, 39.) Piemēram, Sandis un Liene. Viņa bija nopirkusi kleitu un vēlējās to uzvilkt jau rītvakar. Bet kāds jau bija atrisinājis šo uzdevumu pirms manis.
Saiklim nav nosaucošās funkcijas, tā nozīme teikumā atkarīga no jēdzieniskajām un gramatiskajām attieksmēm starp sintaktiskajām vienībām. Teikumā saiklis nav teikuma loceklis un neietilpst arī teikuma locekļu sastāvā (pretēji prievārdam). (II, 40.)
Daudzi saikļi vai to sastāvdaļas ir citu nelokāmo vārdšķiru vārdu gramatiskie homonīmi. (II, 40.).…