Latvija ir sadalīta piecos vēlēšanu apgabalos – Rīga, Vidzeme, Zemgale, Kurzeme un Latgale. 100 deputātu krēsli ir sadalīti proporcionāli minēto apgabalu vēlētāju skaitam.
Proporcionālās vēlēšanās deputātu skaits tiek aprēķināts proporcionāli nodoto balsu skaitam par katru partiju. Vistuvāk šis proporcionālais vēlēšanu veids tiek īstenots Francijas, Itālijas un pirmskara Latvijas vēlēšanu likumos.
Pašlaik Latvijā pastāv proporcionālu vēlēšanu veidu mistrojums. Lai gan partiju skaits ir samazinājies, tomēr nevienai partijai nav izdevies dabūt pilnīgu vairākumu un sastādīt stabilu valdību. Ievēlētie deputāti jūt atbildību tikai partijai, bet nevis vēlētājiem, jo vēlētāji nav balsojuši tieši par kandidātu, bet par partiju. Tiešās vēlēšanās valsts ir sadalīta vēlēšanu iecirkņos:
Katrā iecirknī var būt tikai viens kandidāts no katras partijas.
Kandidāts var kandidēt tikai vienā iecirknī.
No katra iecirkņa ievēl tikai vienu deputātu.
Šī vēlēšanu veida pozitīvais rezultāts ir tas, ka parasti valstī nostabilizējas divpartiju sistēma. Vairākuma partija sastāda valdību un mazākuma partija paliek opozīcijā. Pārējās partijas dabūt tikai nominālu deputātu skaitu vai arī nemaz.
Latvija ir vienīgā valsts visā pasaulē, kur parlamenta deputāta kandidātiem atļauts balotēties vairāk nekā vienā vēlēšanu apgabalā. Ir arī tādas demokrātiskas valstis, kur konstitūcija nemaz neparedz reģionālu reprezentāciju. Piemēram, Izraēlā un Nīderlandē visa valsts ir viens vēlēšanu apgabals ar tīri proporcionālu sistēmu. Taču Latvijas Satversme tādu kārtību neparedz.…
