Sadzīve seno un viduslaikukultūras vēsturē

Senkrievu kultūrā
Gan bagātie, gan vienkāršie ļaudis cēlās ar sauli. Saules lēkts bija dienas sākums, riets- dienas beigas. Vēlāk līdz ar Bizantijas ietekmi par dienas sākumu uzskatīja septīto rīta stundu. Pamodies cilvēks meklēja kādu svētā tēlu, lai pret to pārkrustītos. Pēc rīta tualetes(tikai turīgie lietoja ziepes) sekoja lūgšana. Saime sapulcējas goda istabā, kur bija kāda svētbilde, un saimnieks lasīja rīta lūgšanu sveču gaismā. Pēc lūgšanām saimnieks deva norādījumus sievai, kā vadīt mājas dienas darbus. Saimniece strādāja līdz ar mājiniekiem un par visu „turēja rūpi”. Pats saimnieks devās savās darba darīšanās: darbnīcās, tirgotavās, kņaza dienestā u.tml. Bagātākajās ģimenēs pamazām gan ieviesās tradīcijas, ka mājas dzīvi vadīja pārvaldnieks, bet sieva ar meitām savās istabās nodevās izšūšanai(ar zelta un zīda diegiem) un dīkām sarunām.
Meitas turēja aizslēgtas, sevišķi 15-16 gadu vecumā, kad tuvojās precību laiks. Vīri meitas un sievas bieži pēra. Krievzemē populārs bija sakāmvārds: „Ja nesit, tātad nemīl.” Par nodarījumu pēra pat bajārus, tā ka miesassods netika uzskatīts par pazemojumu.…