Sadarbības veicināšana: ģimene – skola – sabiedrība

Šo tēmu izvēlējos, lai pilnīgāk izprastu un izzinātu problēmas iemeslus un risināšanas metodes. Strādājot pirmsskolas izglītības iestādē, novēroju, ka sadarbība “Ģimene – skola – sabiedrība” nereti ir atstāta novārtā. Domāju, ka lielā mērā tas saistīts ar mūsdienu dzīves ritmu, noslogotību darbā, sabiedrības prasībām, bet mēs nereti aizmirstam pašu galveno dzīves un cilvēces sastāvdaļu – bērnus.
Konvencijā par bērna tiesībām viens no punktiem skan sekojoši: “Visiem bērniem ir tiesības dzīvot kopā ar saviem vecākiem. Bērnam ir jāaug ģimenē. Abi vecāki kopīgi ir atbildīgi par bērna audzināšanu un drošību”(1. 291.). Savukārt reālajā dzīvē vecāki savus bērnus sastop, labi, ja, vakarā pēc darba.
Vēl viens no punktiem, kuram gribu vērst uzmanību, ir: “Visiem bērniem ir tiesības mācīties un saņemt bezmaksas pamatizglītību. Ikvienam bērnam ir jāapmeklē skola un jāsaņem laba izglītība.
Bērna izglītībai jābūt virzītai uz:
Iespējām attīstīties tā, kā ļauj viņa intereses un spējas;
Mācīšanu, cienot bērna cilvēciskās tiesības;
Cieņas attīstīšanu pret bērna vecākiem, viņa paša tautas kultūru, valodu, kā arī pret citām kultūrām;
Bērna sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un audzināšanu miera, cieņas, iecietības, brīvības un vienlīdzības garā;
Cieņa pret dabu un apkārtni. (1. 292.)”
Ar šo gribu teikt, ka skolai jācenšas dažādiem līdzekļiem ieinteresēt arī vecākus, lai kopīgiem spēkiem veicinātu bērnu attīstību, jo gudri bērni ir spēcīgi sabiedrības un valsts pamati. …