„Vai atceraties, ka Kristus pats pirmais veiktais brīnums bijis ūdens pārvēršana vīnā? Bijis tā: ļaudis dzīrojuši, kamēr vīns aptrūcis. Tad Jēzus teicis kalpiem, lai toverus piepilda ar tīru ūdeni, un ūdens tapis par tik gardu vīnu, ka ļaudis brīnījušies: parasti labāko vīnu pasniedzot sākumā, bet vēlāk – kaut ko skābāku, taču tajā reizē dzīru beigās galdā likts gards vīns, kādu ļaudis vēl nebija baudījuši.”1
Tā vēstī Evanģēlijs. Vīna tradīcijas ir gandrīz tikpat sena kā cilvēce, kā reliģija jau noteikti. Īpaši kristietismā vīnam ir ļoti svarīga nozīme. To uzsvēra arī Sabiles Evanģēliski luteriskās draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs, nu jau trešajos Sabiles Vīna svētkos.
J. Ilsters – pirmais latviešu botāniķis, savā grāmatā par Sabili piemin baltvācu pedagoga un rakstnieka Karla Augusta Kītnera dzejojumu „Vīnogu nolasīšana Sabilē”, kurā aprakstīts, kā „citkārt bruņinieku mestris Gothards Ketlers iz sava sēdekļa Tukumā jājis sērst uz Sabili ap vīnogu nolasīšanas laiku un kā Sabiles slaikās jaunavas viņam pasniegušas puķēs tērptu groziņu ar vīnogu ķekariem un citiem dārzaugļiem”. Tālāk J. Ilsters piebilda: „…kur gan būtu vēl labāka vieta vīna stādam nekā Sabile, kas kalnu dienvidu pusē un jaukākā piesaulītē guļ.”
Sabiles vārds (skat Pielikumu Nr. 1) rakstos pirmo reizi ir minēts 13. gs. vidū, kad Livonijas ordenis ar Romas pāvestu dalīja kuršu zemes, taču šī vieta bijusi apdzīvota jau agrāk. Sabiles senajā pilskalnā veiktajos izrakumos izpētīta senpilsēta apmēram 1 ha liela. To izpētījis arheologs Ē. Mugurēvičs no (1975 – 1979. g.). No 11. gs. līdz 13. gs. Sabiles pilskalns bija novada centrs, senpilsēta bija nocietināta ar aizsarggrāvjiem un palisādēm. Senpilsētā dzīvojuši kurši, bet vairāk kā 1000 gadu pirms kuršu ienākšanas – lībieši, kas nodarbojušies ar amatnieku darbiem.
1253. g., tika atzīmēta Sabile tās senkrastos, tas notika tad, kad Livonijas ordenis un pāvests savā starpā sadalīja Kuršu zemi. Tajā laikā Sabiles novadu iegūst bruņinieku ordenis.
1300. g. domājams, ka tika uzsākta ordeņa pils celtniecība. (Starp tagadējo Sabiles mazo skoliņu un autoostu).
1563. g. tā bijusi tik tālu sagruvusi, ka no pakalnē esošo sargu torņu lielgabalu šāvieniem pilij akmeņi biruši no sienām ārā…Vēlāk pils drupas izmantotas baznīcas remontā, mūra žoga celšanai ap dievnamu.
1420. g. Sabilē ieceļo čigāni. …
