Sabiedrisko pakalpojumu monopols Latvijā

Latvijā valsts līmenī regulējamās nozarēs darbojas vēsturiski izveidojušies monopoluzņēmumi (20.gs. sākumā – nacionalizācijas procesa laikā) un daži no pakalpojumiem tiek sniegti dabīgā monopola apstākļos. Lai gan elektroapgādes, gāzes apgādes, telekomunikāciju, pasta un dzelzceļa tirgus pakāpeniski tiek atvērts konkurencei un dažos tirgus sektoros ienāk jauni dalībnieki, pārsvarā tomēr dominē lielie uzņēmumi.
Sabiedriskie pakalpojumi ietver elektrības, gāzes un siltuma apgādi, telekomunikācijas un datu pārraidi, pasta pakalpojumus, ūdensapgādi un kanalizāciju, dzelzceļa un pasažieru pārvadājumus. Tie ir visai sabiedrībai un ikvienam tās loceklim vitāli nozīmīgi pakalpojumi, no kuriem tieši atkarīga indivīda dzīvība un veselība, kas veicina visas sabiedrības un ikviena indivīda labklājības augšanu. To saņemšana ir svarīga uzņēmumiem, jo pakalpojumi ir nepieciešami ikvienas nozares attīstībai un konkurētspējai. Uzņēmējdarbība šajās nozarēs ir atšķirīga no citām tautsaimniecības jomām, daļēji tā ir izņēmuma stāvoklī.
Pakalpojumi ir jāpiegādā patērētājiem uzņēmumu ražotnēs un iedzīvotāju dzīvesvietās, to piegādei ir jāizveido un jāuztur tīkla infrastruktūra -- fiziska (vadi, caurules, sliedes) un institucionāla (nodaļas, stacijas, piegādes dienesti). Infrastruktūras izveidei un attīstībai pastāvīgi ir nepieciešamas lielas investīcijas. Piemēram, 1994. gadā sākot publiskā telekomunikāciju tīkla modernizāciju Latvijā, nepieciešamo investīciju apjoms tika vērtēts ne mazāk kā 700 miljoni ASV dolāru (bet tas bija vislabāk attīstītais telekomunikāciju tīkls bijušajā PSRS).…