Mūsdienās tiek atzītas vairāk nekā 500 PR (public relations, sabiedriskās attiecības) definīcijas, iespējams viskodolīgākais definējums ir tāds, ka PR ir „sabiedrības viedokļa formēšana par preci, cilvēku, uzņēmumu vai notikumu”.
Iespējams iedziļināties tēmā palīdz šāds PR definējums, taču tas aptver tikai preces pārdevēja – sabiedrības saikni (iespējams populārākā PR darbības daļa, jo, līdzīgi daudzām jaunām zinātnēm tā ir visvairāk atkarīga no komerciālā pieprasījuma) – „PR tā ir spēja veidot pozitīvu attieksmi pret uzņēmumu veidojot priekšstatu par to, ka izlaiž vai pārdod preci tikai pircēja interesēs, nevis peļņas iegūšanai.”
Modernāki sabiedrisko attiecību formulējumi jau atsakās no šādas vienpusējas viedokļa uzspiešanas metodes. PR vairs nav pārliecināšanas rīks, tas ir adoptācijas instruments: „PR ir komunikatīvā vadības funkcija, kuras ceļā notiek adoptācija apkārtnei un kura mainās (vai saglabājas) sasniedzot vai tiecoties pēc nospraustajiem mērķiem”.
Acīmredzami šāda zinātne bauda lielu pieprasījumu, tādēļ, tai aizvien paplašinoties un zināšanu daudzumam uzkrājoties, izveidojās apakšnozares. Tiek izceltas šādas apakšnozares:
Krīžu vadība
Reputācijas vadīšana
Konfliktu vadība
Investoru attiecības un darbaspēku attiecības
Politiķu specifiskās sabiedriskās attiecības…