Sabiedrisko attiecību loma organizācijas attīstībā

Sabiedriskās attiecības radās 20. gs. Amerikā. Sabiedrisko attiecību jēdziens nāk no Vācijas. 20. gs. sākumā sabiedriskās attiecības tika izmantotas, lai aizstāvētu sevi pret žurnālistiem. Galvenie paņēmieni sabiedrisko attiecību speciālista darbā bija savas taisnības apliecināšana un pretuzbrukumi žurnālistiem un valdībai ar mērķi ietekmēt sabiedrisko domu. Sākumā bija tikai vienvirziena komunikācija, kuras mērķis bija sabiedrības pārliecināšana. Arī mūsdienās daudziem cilvēkiem šķiet, ka sabiedriskās attiecības tikai pārliecina sabiedrību, ka sabiedriskās attiecības ir tikai vienvirziena komunikācija.
Ar sabiedrisko attiecību palīdzību tiek nodibinātas un uzturētas attiecības starp sabiedrību un organizāciju. Sabiedriskās attiecības palīdz organizācijai paredzēt gaidāmo sabiedrības izpratni un viedokli, kā arī reaģēt uz to, piemēroties jaunām vērtībām:
„Bez efektīvām sabiedriskajām attiecībām organizācijas nespēj uztvert apkārt notiekošās pārmaiņas un nespēj sekmīgi darboties, jo aizvien vairāk atpaliek no savas vides prasībām”.(2, 52)
Sabiedriskās attiecības padara informāciju pieejamu ar sabiedrības informēšanas sistēmas palīdzību. Sabiedriskās attiecības kalpo sabiedrības interesēm, sabiedriskās attiecības pilda takā starpnieka lomu konfliktsituācijās.
Sabiedriskās attiecības tulkojumā nozīmē „sakari ar sabiedrību”, t.i. komunicēšanos. Šo jēdzienu var interpritēt trijos veidos:
-pirmkārt, tās ir materiālās un garīgās pasaules saziņas līdzeklis;
-otrkārt, tā ir saziņa, kuras laikā cilvēki apmainās ar informāciju;
-treškārt, informācijas sniegšana un apmaiņa ar mērķi ietekmēt sabiedrību.…