Sabiedriskā doma nevar pastāvēt bez valsts varas. Valsts vara un sabiedriskā doma ir cieši saistīti. Valsts īsteno savas politiskās idejas, un sabiedrībai kaut kā jāreaģe uz tam. Taču valsts var arī veidot sev nepieciešamo sabiedrisko domu, pimēram, valstis ar totalitāro vai autoritāro valdīšanas režīmu. Šeit var piemīnēt PSRS, kur valdība uzspiedīja sabiedrībai padomju ideoloģiju un līdz ar to, sabiedrībā veidojās doma, ka padomju vara ir visliberālāka un visleģitimāka. Demokrātiskās valstīs sabiedriskā doma veidojās neatkarīgi no valsts varas. Sabiedriskā doma ir pilsoņu attieksme pret kādu konkrētu darbību vai jautājumu. Lai uzzinātu kopējo sabiedrības domu notiek pilsoņu viedokļu saskaņošana un izvērtēšana . Sabiedriskā doma veidojās no sabiedrības iespaidēm no valsts pieņēmtajiem lēmumiem. Sabiedrība var tos gan akceptēt, gan noraidīt. Sabiedriskā doma ir pilsoņu kolektīvā attieksme uz uzdotajiem jautājumiem. Apskates metodoloģija līdz 1995. gadam, kad attīstījās datori, nebija varens izmeklēšanas objekts. Pats svarīgākais ir tas, kā cilvēks ir izvēlēts. Cilvēkam jābūt izvēlētam nejauši, lai katram būtu iespēja paust savu viedokli uz attiecīgo jautājumu. Šodien lielas daļas aptaujāto ir izvēlēta no masu medijiem, pa telefonu vai arī caur datoru nejauši izvēloties telefona numuru. Vēl viens faktors, kas ietekmē precizitāti ir cilvēku daudzums. Pēdējais faktors, kas ietekmē precizitāti ir variācijas daudzums starp pilsoņiem.1 Aptaujas rezultāti var būt arī nepareizi, sakarā ar to, ka aptaujātie var sniegt nepareizu informāciju par uzdoto jautājumu, jo pataujātie bieži vien grib tikt vaļā no taujātājiem un sniedz nepareizu atbildi. Vairākuma piekritēju un plurālistu domas par demokrātiju ir atšķirīgas.Vairākuma piekritēju uzskata, ka valdībai vajadzētu uzklausīt tautas viedokli un izpildīt to, ko vēlas vairākums, bet plurālisti uzskata, ka valdībai pašai ir jāizlemj ko pieņemt un ko noraidīt. Demokrātiskās valstīs sabiedriskā doma nevar būt pareiza, vai nepareiza.2…
