Masu komunikācija mūsdienās ir kļuvusi jau par globālu fenomenu, tāpēc arī sabiedriskās domas spēks palielinās un kļūst par nozīmīgu faktoru sabiedriskajā dzīvē. 21. gadsimtā sabiedriskā doma spēj ietekmēt gan valdību, gan uzņēmumus, gan arī dažādu institūciju darbību. Tās valdības un institūcijas, kuras agrākos laikos varēja justies pasargātas no plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības pētošajiem un analizējošajiem skatieniem, tagad rēķinās ar to, ka visas aktivitātes un bezdarbība tiks plaši atspoguļota starptautiskajos masu saziņas līdzekļos. Uzstādu hipotēzi, ka mūsdienās sabiedriskā doma ir sociāls fenomens un tai ir daudz lielāka vara nekā tas bija agrākos laikos, kā arī katrai sabiedrībai ir vairāki viedokļu līderi, kas spēj mainīt un ietekmēt konkrētu sabiedrības daļu.
Sabiedriskās domas idejas meklējamas jau 18. gadsimta filozofijā, renesanses literatūrā, kā arī Platona un Aristoteļa darbos. Rietumeiropas un Centrāleiropas kultūras un sabiedriskās domas uzplaukuma periods bija 14.-16. gs. Platons uzskatīja, ka sabiedrība ir „masu bezsaturs” un sabiedriskā doma nav nekas un tā nespēj neko ietekmēt. Šo domu, pēc Platona uzskatiem, skaidrāk pārzina valdnieks un likums, kas uzliek vispārīgus, bet paviršus noteikumus, tomēr ir piemērots vairākumam gadījumu. (Platons, 1982:131) Šādas Platona domas saistāmas ar viņa negatīvo attieksmi pret demokrātiju kā valsts iekārtu. Turpretim Aristotelis uzskatīja, ka varai jāatrodas vairāku cilvēku rokās, bet to izmanto, lieto visi un izpildvarai nav nekādas vērtības.…