Secinājums
Lai gan, pēc iepriekš minētā faktiski ir pierādīts, ka jurists pārvalda sabiedrību, tad tomēr gribas atgriezties pie pirmā jēdziena „Sabiedrība” un lasot Jānis Neimaņa grāmatu „Ievads tiesībās” uzdūros lūk kam:
Sabiedrības viedokļa izpēte ļauj likumdevējam pieņemt sabiedrības vairākumā atbalstītas tiesību normas. Tomēr uzmanību: sabiedrības noskaņojums var negatīvi ietekmēt likumdevēja darbu un ievilināt likumdevēju populistisku lēmumu pieņemšanā! Svītrojot Notariāta
likumā “numerus clausus" principu, likumdevējs pakļāvās sabiedrībā valdošajai neapmierinātībai par zvērinātu notāru pieejamību, taču pieņemtais lēmums neatbilda notariāta darbības pamatprincipiem un radīja jukas notariāta sistēmā. Zvērinātu notāru pieejamība netika atrisināta ar mehāniskiem likuma grozījumiem.
5.1. Sabiedrību pārvalda pati sabiedrība
1. Šī iepriekšēja atsauce, nepārprotami norāda, ka likumu pārvalda sabiedrība un jurists ir tikai sabiedrības daļa. Juristi nevarētu izstrādāt likumu, ja sabiedrība to neatbalstītu, tiesnesis nevarētu pielietot likumu, kuru sabiedrība nebūtu akceptējusi.
2. Demokrātiskas un tiesiskas valsts likuma primārais un galvenais mērķis ir taisnīguma nodrošināšana - Demokrātisku un tiesisku valsti veido tās sabiedrība.
3. Atzīst tikai tādas tiesības, ko ir noteikusi valsts (juridiskais pozitīvisms) - valsts ir tās sabiedrība un demokrātiskā valstī sabiedrība ievēl savus priekšstāvjus un dod tiesības tiem pieņemt likumu normas, bet ja tās klaji pārkāpj sabiedrības uzskatus, morāli un tikumību, tas var beigties ar referendumu un savu priekšstāvju atsaukšanas.
…
