Sabiedrības un vides mijiedarbība Inčukalnā

Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir nozīmīgs objekts ne tikai Latvijas un Baltijas reģiona enerģētikā un tautsaimniecībā, tas ir arī sarežģīts tehnoloģisks objekts, kas nodrošina līdz 4,4 miljardu kubikmetru dabasgāzes uzglabāšanu un gadu no gada vairāk nekā 2 miljardu kubikmetru dabasgāzes kustību iesūknējot krātuvē un izsūknējot. [2]
Piecdesmito gadu sākumā tika izvirzīts mērķis noskaidrot, vai Latvijas un pārējo Baltijas valstu pazemes iežos atrodas naftas vai gāzes krājumi. Ģeologi nonāca pie secinājuma, ka visai plašā teritorijā dažādos dziļumos no 300 – 2200 metru cauri visai Baltijai līdz Krievijai stiepjas porains smilšakmens slānis, kurā it kā varētu atrasties gāze vai nafta. Veicot kontroles urbumus un izveidojot precīzas ģeoloģiskās kartes, izrādījās, ka šajā iezī neatradās ne gāze, ne nafta, tomēr tas viscaur bija piesūcies ar gruntsūdeņiem. Pētījuma rezultātā atklājās, ka Inčukalna apkaimē 700 metru dziļumā esošais smilšakmens slānis veido tādu kā sava veida cepuri, turklāt no abām pusēm ir ieskauts ar gāzi necaurlaidīgu iežu slāņiem. Sešdesmitie gadi Padomju Savienībā iezīmējās ar plašo vissavienības gazifikācijas programmu, proti, sāka risināt jautājumu par gāzes krātuvju izbūvi, kurās vasarās, kad maģistrālā gāzesvada noslodze krietni sarūk, varētu sasūknēt ziemai nepieciešamos gāzes apjomus. Inčukalna pazemes gāzes krātuve nodota ekspluatācijā 1968. gada 9. augustā. [2]
Inčukalns ir Latvijā visaugstākās pakāpes riska objekts, ir milzīgi spiedieni un visam tehnoloģiskajam procesam ir jādarbojas tā, lai nebūtu gāzes noplūdes, lai nepiesārņotu vidi. Tas nav vienkārši. Tehnoloģiskais process ir ļoti sarežģīts.…