Vērojot pasaulē, Eiropā un Latvijā notiekošos procesus, aizvien biežāk nākas sev uzdot jautājumu – vai mēs virzāmies pareizajā virzienā, ko šis virziens mums nesīs – progresu vai regresu. Varbūt no vilka bēgot, ieskrienam lācim tieši ķetnās. Klusībā ikkatrs sapņo mūžīgo cilvēces sapni – mani bērni dzīvos labāk par mani un būs laimīgāki piepildot savus centienus. Mūsu paaudzei mūžība ir dāvājusi vienreizēju iespēju dzīvot uz gadsimta un tūkstošgades sliekšņa – kā mēs šo iespēju izmantosim, to novērtēs tikai nākošās paaudzes. Šobrīd, neapšaubāmi, galvenais ir izdarīt pareizu izvēli. Iespēja ieskatīties nākotnē un pagātnē, salīdzināt un izprast – ir iemesls, kura dēļ izvēlējos tieši šo tēmu sava subjektīvā skatījuma atspoguļošanai.
1.Latvijas sabiedrība uz tūkstošgades
sliekšņa – kādi esam.
Latvijas sabiedrības vēsture, tāpat kā citās valstīs ir pārdzīvojusi dažādus attīstības ciklus un posmus. Pārsvarā tie ir bijuši smagi mūsu tautai, kura patstāvību un brīvību ir baudījusi ļoti maz. Vislielākā pacēluma posmi ir bijuši tieši divdesmitajā gadsimtā. Taču ņemot par pamatu sabiedrības vispārējas attīstības principus, skaidri saskatāms sabiedrības attīstības cikliskums – progresam un pacēlumam, seko regress un lejupslīde. Kā piemēru šim apgalvojumam, var minēt Latvijas pirmās brīvvalsts periodu, kurā visas šis pazīmes loģiski virknējas no progresa – suverēnas Latvijas Republikas izveidošanas novedot pie Ulmaņa autoritārā režīma un pie iekļaušanas staļiniskajā totalitārajā Padomju valstī. Beidzoties vēl vienam laika ciklam, sabiedrība atgūst valstiskumu un atgriežas pie demokrātiskām vērtībām, taču uz cik ilgu laiku.…