Rakstot savu darbu par sabiedrības pārmaiņas teorijām vēlos vairāk pievērst uzmanību evolucionārajām teorijām, kuras, pašai nezināmu iemeslu dēļ, piesaistīja. Domāju, šī interese manī radās, jo to pamatlicēji ir bijuši diži vīri, kuri atstājuši iespaidīgu mantojumu nākamajām paaudzēm. Viņu izteiktās domas neguva lielu atsaucību un iematoja lielu kritiku, taču viņi ir tie, kuru teorijas ir atzītas un populāras arī mūsdienās. Šie vīri var iedvesmot, un tieši tāpēc, iespējams, nonācu pie secinājuma, ka vēlos apskatīt viņu izstrādātās teorijas.
Vēl trīs teorijas, kuras iekļāvu savā darbā, man likās saistošas un atšķirīgas no citām. Tieši viņu spējas izcelties dēļ nolēmu savā darbā ietvert arī tās, jo, manuprāt, interesantas teorijas ir tā vērtas, lai viņas piemin kaut vai viņu oriģinalitātes dēļ. Protams, tas, ka man šīs teorijas likās interesantas, vēl nenozīmē, ka viņas tiešām tādas liksies, es viņās saskatīju kaut ko īpašu, kas mani uzrunāja.
Šo tēmu, sabiedrības pārmaiņu teorijas, izvēlējos, jo mani fascinē sabiedrības attīstība un tas, kā cilvēks, ko pazīstam šodien, pa tādu kļuva. Šķiet ļoti saistoši, kā mēs no parasta pērtiķa kļuva par civilizētu, uzvalkā tērptu indivīdu, kurš Amazones džungļus nomainījis pret metāla un betona lielpilsētas džungļiem. Man šķiet apbrīnojami, kā viena suga ir spējusi tā evolucionēt, un sasniegt to, ko esam sasnieguši. Protams, esam arī viena no retajām sugām, kas pati sevi lēnām dzen kapā, iznīcinot gan dabisko vidi, kurā dzīvojam, gan viens otru. Iespējams, tā ir cena, ko nāks maksāt par to, ka dzīvojam ne pēc dabas, bet paši pēc saviem likumiem.