Divdesmitā gadsimta pēdējās desmitgadēs depresijas slimība ir kļuvusi gandrīz
vai par visas tautas saslimšanu. Neviens cits dvēseles dzīves traucējums nav
tik plaši sazēlis kā depresija, kas skar pilnīgi visus sociālos slāņus un vecuma
grupas, kā vīriešus, tā arī sievietes. Neviena cita saslimšana tā nepieņemas
spēkā – ne velti tā kļuvusi par “laikmeta slimību”.
Pasaules Veselības organizācija prognozējusi, ka 2020. gadā depresija var
ieņemt otro vietu darba nespējas izraisīšanā, tulīt aiz koronārās sirds slimības.
Pateicoties tam, ka pēdējos piecos – desmit gados Latvijā (gan literatūrā un
lekcijās mediķiem, gan presē bieži un plaši ir atspoguļotas depresijas
problēma, tā vairs nav izteikti neskaidra slimība un pacienti arvien biežāk
meklē palīdzību pie ārstiem ar sūdzībam par depresiju.Depresijas dēļ cilvēkam
ir grūti strādāt, uzturēt attiecības ģimenē un sabiedrībā. Gadījumā kad
depresīvie traucējumi kombinējas ar trauksmi, minētās problēmas saasinās vēl
izteiktāk, vēl vairāk cieš pacienta sociālā adaptācija un dzīves kvalitāte. Bieži
vien depresīvie traucējumi aktualizējas uz dažāda iekšējõ slimību fona –
depresijas biežums pacientiem ar hronisku patoloģiju ir no 20 līdz 60 %.
Sabidrības izglitošana par depresijas ietekmi uz cilvēka veselību, ka arī tās ietekmi uz citiem izpildorgāniem, labsajūtu (garastāvoklis) un darbaspējām
Uzdevumi
1.Izstrādāt informatīvo materiālu un lekciju ciklu, no kuriem interesenti iegūst zināšanas par depresiju
2.Noskaidrot zināšanas līmeni un vēlamo informāciju par depresiju
3.Sagastavot, pavairot un izplatīt informatīvos materiālus
Projekta mērķauditorija
Vīrieši no 23 – 40 gadu vecumam
Sievietes no 28 – 55 gadu vecumam
Firmas “ A “ darbinieki, Rīga.…