Secinājumi
Pēc rakstu vairākkārtējas izlasīšanas un analizēšanas pēc augšminētajiem kritērijiem, jāteic, ka hipotēze apstiprinās – Latvijas laikrakstos publicētie raksti par nepilngadīgo noziedzību sniedz sabiedrībai nepilnvērtīgu informāciju par esošo situāciju. Latvijas iedzīvotāji, īpaši to krievvalodīgā daļa, nav pietiekami informēti par jauniešu likumpārkāpumiem.
Ir vairāki dati, kas liecina par pilnvērtīgas informācijas trūkumu. Viens no tiem ir darba piektā punkta statistika, tajā teikts, ka laikraksts „Diena” ir aprakstījusi 30% no 2010.gada veiktajiem noziegumiem, bet „MK Latvija” – tikai 6%. Statistika ir nelabvēlīga, ņemot vērā, ka ik gadu vidēji 2000 šīs valsts jauniešu pārkāpj likumu, un šim skaitlim ir tendence augt.
Rakstu izdošanas laiki ir haotiski, jo, piemēram, pavasara mēnešos un jūnijā kopā ir izdots tikai viens raksts par nepilngadīgo noziedzību, kaut gan tieši siltajos gada posmos, kad ir vairāk iespējas uzturēties ārpus mājas, ir lielāka iespēja, ka tiks pastrādāts kāds likumpārkāpums.
Tāpat abi laikraksti vairāk pievēršas tieši šokējošajiem notikumiem, t.i., slepkavībām, kas tomēr neatspoguļo kopējo noziegumu tendences, jo jauniešu vidū dominē tieši zādzības.
Aspekts, ko visvairāk vajadzētu uzlabot, ir rakstos iekļaut ne tikai vienkāršu nozieguma konstatēšanu, bet arī sekas, ko tas izraisa, kas abos izdevums manāms ļoti maz. Publikācijās reti ir lasāms, kāds sods tika piespriests jaunajiem likumpārkāpējiem, kas rada neaizskaramības ilūziju, kā arī bieži trūkst ieteikumu, ko darīt ģimenēm, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.
Balstoties uz šiem atzinumiem, autore ir veidojusi ieteikumus, kas būtu jāmaina rakstos par nepilngadīgo noziedzību, lai Latvijas sabiedrība būtu labāk informēta par esošo stāvokli šajā jomā. Autore atzīst, ka pat, pielietojot viņas izstrādātos ieteikums, nav iespējams tieši ietekmēt jauniešus, tā kā viņi lielāku daļu informācijas iegūst Internetā, kā arī pusaudži ne vienmēr mācās no savu vienaudžu kļūdām. Globālajā tīmeklī būtu vēlams izvietot ziņas par visbiežāk veiktajiem pārkāpumiem un sodu, kas par šo rīcību saņemams; tas varētu motivēt jauniešus nepārkāpt likumu. Taču par spīti tam vairāk nekā svešus viedokļus Internetā, bērni un pusaudži vairāk ieklausās savos vecākos, kas arī ir šī pētījuma mērķauditorija. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc jāmaina vismaz viena masu medija, laikrakstu, saturs – lai informētu vecāku auditoriju.
…
