Sabiedrības informētība par bulīmijas izpausmēm un cēloņiem

Secinājumi
Apkopojot un analizējot zinātnisko literatūru par bulīmijas izpausmēm un cēloņiem. Veicot pētījumu, izmantojot kvantitatīvo pētniecības metodi, pielietojot anketēšanu – tika sasniegts kvalifikācijas darba mērķis - noskaidrot sabiedrības informētību par bulīmijas izpausmēm un cēloņiem tika sasniegts.
Pamatojoties uz darba teorētisko un pētniecības daļu, izdarīju sekojošus secinājumus.
1. Izpētot un analizējot zinātnisko literatūru, par bulīmijas izpausmēm un cēloņiem noskaidroju, ka bulīmija, nav tikai ēstgribas traucējumi, bulīmija ir psihiska saslimšana, kuru ietekmē dažādi psihoemocionālie, bioloģiskie un vides faktori. 50% no respondentiem ir atbildējuši, ka bulīmija ir psihiska saslimšana. 48% respondentu atbildēja, ka bulīmija ir ēšanas traucējumi, līdz ar to var secināt, ka būtu nepieciešams izglītot sabiedrību par to, kas īsti ir bulīmija.
2. Analizējot zinātnisko literatūru, sacienāju, ka ar bulīmiju slimo gan sievietes, gan vīrieši. Taču biežāk bulīmiju vēro meitenēm, sievietēm vecumā līdz 30 gadiem. Parasti bulīmija ir sekas kādai diētai, ko aizsākot sieviete, nesasniedz vēlamo mērķi. Bulīmijas izplatība mūsdienās novēro 1 – 1,5% sieviešu populācijas. Aptaujas rezultātos konstatēts, ka pēc respondentu domām vecuma posms, kad biežāk slimo ar bulīmiju ir līdz 26 gadu vecumam.
3. Aptaujas rezultātos, konstatēts, ka respondenti zina galveno bulīmijas izpausmi 78 respondenti (39,4%) par galveno bulīmijas izpausmi uzskata – rīšanas lēkmes, kam seko mākslīgi izraisīta vemšana. Secinājumā var spriest, ka tas ir pirmais, ar ko sabiedrības lielākajai daļai asociējas bulīmija. Taču ir vēl citas bulīmijas izpausmes, par ko būtu nepieciešams izglītot sabiedrību.
4. Lai arī vairāk, kā pusei no respondentiem 53% ir augstākā izglītība, tas nebūt nenozīmē, ka sabiedrība ir izglītota par mūsdienu saslimšanām, kas var skart kādu no tuviniekiem, radiniekiem, draugiem.
…