2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums, kuri aizsāka lielāko reformu uzņēmējdarbības un to regulējošo galveno normatīvo aktu jomā.
Komerclikums atbilst Eiropas tiesību normām un tajā panākta būtiska mazākumakcionāru un kreditoru interešu aizsardzība. Lielākais ieguvums no Komerclikuma ir tieši uzņēmējdarbības vides sakārtošana.1
Valsts ekonomiskā stabilitāte nav iedomājama bez noturīgas tiesiskās bāzes, kas ir viens no svarīgākajiem pamatiem brīvā tirgus attīstībai. Pieņemot Komerclikumu, tika sperts nozīmīgs solis Latvijas privāttiesību sistēmas atjaunotnes un sakārtošanas virzienā. Tādējādi tika pielikts punkts 90. gados juristu aprindās ilgušajām diskusijām par komerctiesiskā regulējuma vajadzību Latvijā.2
Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.3
Tādējādi komercdarbība Komerclikuma (turpmāk tekstā – „KCL”) izpratnē ir:
1) saimnieciskā darbība
2) tā ir darbība, kuru veic atklāti, savā vārdā
3) komercdarbības mērķis ir peļņas gūšana
4) tā ir darbība, kuru veic speciāls subjekts - komersants.
Savukārt KCL 1.panta pirmajā daļā dota komersanta legāldefinīcija - komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība).
Tā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir visizplatītākais komersanta veids, darbā tiks apskatīts viens no būtiskajiem jautājumiem – sabiedrības dibināšana un reģistrācija, ar ko nākas saskarties ikvienai personai, kura vēlas sākt nodarboties ar komercdarbību.
Darba mērķis ir apskatīt pašreizējo likumdošanu, kas regulē pētāmo jautājumu. Galvenie avoti, kuri izmantoti darbā, ir normatīvie akti Latvijā, kuri skar šo jautājumu, kā arī pēdējo gadu laikā izstrādātā doktrīna.
Kapitālsabiedrības ir visizplatītākais komercreģistrā ierakstītais komersantu veids.1 Saskaņā ar KCL 134.panta pirmo daļu kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Tātad kapitālsabiedrība tiek definēta, izmantojot pamatkapitāla jēdzienu, kas ir nepieciešams kapitālsabiedrības elements. Pamatkapitāls saskaņā ar tā juridisko definīciju ir naudas izteiksmē noteikts lielums, ko veido sabiedrības daļu nominālvērtību kopsumma. …
