Jau no seniem laikiem ir bijusi interese par to, kas tad ir cilvēks, kāpēc tas ir tendēts veidot sabiedrību, nevis dzīvo vientuļi pats ar sevi vai savu ģimeni. Kāpēc notikusi sabiedrības attīstība, kāpēc cilvēks ir izveidojis valsti, kas viņam ne tikai kaut ko atļauj vai kaut ko aizliedz, bet daļēji diktē viņa dzīvi. Kāpēc cilvēks nav apmierināts tikai ar valsts izveidošanu, bet tai līdzi rada arī tiesības, kuras cenšas ievērot, tomēr brīžiem tās pārkāpjot. Ir daudz jautājumu, kas interesē cilvēku, pētot pašam savu attīstības vēsturi.
Uz daudziem jautājumiem atbildes jau ir atrastas, uz daudziem vēl tās ir jāmeklē. Katrā ziņā domāju, ka šīs problēmas interesē ne tikai cilvēkus, kas ir saistīti ar jurisprudenci un vēsturi, bet šīs tēmas varētu interesēt arī ikvienu indivīdu, jo cilvēks jau no laika gala ir interesējies par savu izcelšanos un savām saknēm. Tāpēc arī šis darbs ir veltīts tam, lai sniegtu kaut nelielu ieskatu tādās tēmās kā, kas tad ir sabiedrība, kā tā radusies, kāpēc cilvēks ir jutis nepieciešamību pēc tās. Kāpēc tiek izveidota valsts, kad cilvēks labprātīgi atdod daļu savu brīvību valsts kontrolē, kas mudinājis cilvēku veidot tiesības, kas diktē paša cilvēka dzīvi. Ir mēģināts dot ieskatu jautājumos, kas tad saista savā starpā sabiedrību un valsti, valsti un tiesības. Kāda loma un vieta te ir cilvēkam un kādu vietu sabiedrība, valsts un tiesības ieņem cilvēka dzīvē.…