Tiesības un sabiedrība vienmēr ir bijuši saistīti jēdzieni. Sabiedrība ir cilvēku kopums, bet tajā pašā laikā daļa sabiedrības esam katrs pats. Un tiesības attiecas taču uz ikvienu. Tālāk nedaudz aplūkosim kas ir tiesības un kā tās ietekmē sabiedrību un kā sabiedrība ietekmē tiesības.
Tiesības
Senās Grieķijas zinātnieki pētīja jautājumus par taisnīgas valsts iekārtas organizēšanu. Grieķu filozofi apsprieda tiesību būtību kopā ar citām filozofiskām problēmām un neapskatīja jautājumus par cilvēka brīvību, vienlīdzību un vienlīdzīgām tiesībām tādās sfērās kā īpašums, darbs, darba samaksa u.c. V. gadsimts pirms mūsu ēras vidu pieņemts uzskatīt par lūzuma punktu grieķu filozofijas attīstībā. Šajā laikā izvirzīts uzskatīs par to, ka tiesības ir cilvēku patvarīgs izdomājums, un tā rezultātā radās jauni politisko uzskatu virzieni – visu kritizējošais un pozitīvi radošais.
Par pirmā virziena piekritējiem tiek uzskatīti sofisti, kuri mācīja, ka visi cilvēki dzimst brīvi un tāpēc uzstājās pret verdzību un sludināja pilsoņu vienlīdzību. Sofisti uzskatīja, ka likumība un tiesības ir vienīgi cilvēku izdomājums. Nav nekādu dabisku tiesību normu, kuras var uzskatīt par kaut ko patstāvīgu, nemainīgu. Ar brīvību viņi saprata atsvabināšanos no reliģiskiem, tikumiskiem, tiesiskiem pienākumiem. Viņu noliedza tiesības, tikumību un likumdošanu. Uzskatīja, ka nekādu dabisko tiesību nav, bet ir gan likumdošanas ceļā ieviestas tā saucamās patstāvīgās tiesības jeb pozitīvās tiesības, kuras noderīgas stiprākajiem. Ar šādu pieeju, nevarēja samierināties Sokrāts, Platons un Aristotelis. …
