Sabiedrība - nauda - cilvēks

Georgs Zimmels uzskatīja, ka sabiedrības pamats ir indivīdu savstarpēja iedarbība (mijiedarbība). To izsauc dažādas tieksmes un noteikti mērķi. Erotiskie instinkti, lietišķas intereses, reliģiski impulsi, spēle un daudzi citi motīvi rosina cilvēkus vērst savu darbību uz citiem. Darbība var notikt: ar, pret citiem un citu dēļ. Savstarpēju iedarbību rezultātā veidojas vienība, ko sauc par sabiedrību1.
Jau kopš pašiem pirmsākumiem nauda ir pildījusi saliedētāja un šķīrējtiesneša lomu sabiedrībā. Nauda nepārtraukti iedarbojusies uz cilvēku, kas savukārt tās ietekmē evolucionējis līdz mūsdienu „materiālistam”. Ar katru kādu attīstības posmu (maiņa jeb barters, sāls, stikla lodītes, lopi, kā maiņas vērtība, zelts un sudrabs, alternatīvas dārgmetāliem – monētas ar uzdrukātu vērtību) naudas loma cilvēka dzīvē pieauga. Tādēļ, ka cilvēks sāka aptvert priekšrocības, ko tās esamība dod. Cilvēks konstatēja, ka nauda atvieglo viņa dzīvi gluži kā dažnedažādi tehniskie izgudrojumi. Tikai šī izpratne apgaismojusi mūsu priekšteču prātus vēl krietni pirms kādām tehniskām inovācijām, jo tieši ideja par apmaiņas iespēju (kas ir viena no svarīgākajām naudas funkcijām), bijusi par pamatu jebkādai tehniska rakstura attīstībai. Cilvēka vēlmi kaut ko jaunradīt ierobežo pieejamie resursi.
Piemēram, vienam pieder lielisks akmens, kas vidū pāršķelts uz pusēm.…