5. NOBEIGUMS
Kā jau darba sākumā minēju, tiek dibināti ap 16 000 uzņēmumu un komersantu gadā, daudzi tiek arī likvidēti gan labprātīgi, gan piespiedu kārt. Nobeigumā gribēju nedaudz atkāpties no teorijas un apskatīt SIA dibināšanu un likvidēšanu caur darba autora pieredzes prizmu.
2005. gadā tika dibināts uzņēmums, kurš nodarbojās ar to, kad tika sniegti nekustamo īpašumu pirkšanas un pārdošanas starpniecības pakalpojumi, kā arī apdrošināšanas starpniecības pakalpojumi. Kā jau gandrīz visiem šajā jomā, arī šis uzņēmums zēla un plauka līdz 2008. gada finanšu krīzes sākumam. Pilnībā apstājās tautsaimniecības kreditēšana no banku puses, līdz ar to notika straujš īpašumu cenu kritums, pazuda praktiski visi patstāvīgie klienti, investīcijas izputēja. Uzņēmums bija, bankrotējis, tikai bija jautājums kā to nolikvidēt. Par cik uz uzņēmuma vārda nebija neviena kredīta vai īpašuma, tad palika tikai nodokļu parāds, kuru Valsts Ieņēmuma Dienests ( turpmāk tekstā VID ), mēģināja piedzīt.
Tajā laikā uzņēmēju vidū bija izplatītas vairākas shēmas, kā rīkoties šādos gadījumos. Piemēram, pārrakstīt SIA uz kāda bezpajumtnieka vārda, vai adot to, kādam, kas to izmantotu nelegālas naudas atmazgāšanas darījumiem u. tml. Diemžēl neviens no iepriekšminētajiem variantiem man nederēja, manas dzīves filozofijas un uzskatu dēļ, tādēļ, griezos VID ar lūgumu atlaist soda procentus un sadalīt pamatsummas apmaksu uz 12 mēnešiem, bet man atteica. Tas man ļoti pārsteidza, jo es biju gatavs maksāt. Tālāk šis parāds tika nodots piedzinēju firmai, kura nesekmīgi to mēģināja piedzīt un gala rezultātā VID pieņēma lēmumu par firmas likvidāciju, jo parāds tiek uzskatīts par nepiedzenamu.
…