Lai cilvēks apmierinātu savas vajadzības – gan materiālās, gan garīgās, viņam ir nepieciešami līdzekļi – nauda. Naudu var nopelnīt dažādos veidos – strādājot algotu darbu, ražojot preces vai pakalpojumus, veicot individuālu darbu, izveidojot individuālu uzņēmumu, izveidojot sabiedrību, apvienojot savu kapitālu ar citu kompanjonu kapitālu vai arī pievienojot savu kapitālu jau nodibinātai sabiedrībai. Tātad vajadzības var apmierināt, iegūstot naudu gan saimniekojot, gan nodarbojoties ar uzņēmējdarbību.
Uzņēmējdarbība mūsu valstī ir ne tikai daudzu cilvēku nodarbošanās un ienākumu avots, bet arī dzīvesveids. Sākt uzņēmējdarbību nav viegli. Ir jāpārvar daudzi un dažādi šķēršļi un jārisina dažādas problēmas. Lai gūtu sekmes uzņēmējdarbībā, tā jāmācās. Jāpārzina vispārējie saimnieciskie principi un uzņēmējdarbības vide, savas uzņēmējdarbības tiesiskā bāze- tiesības, pienākumi, atbildības apjoms. Labi jāapgūst izraudzītās uzņēmējdarbības sfēras specifika. Vistiešākā mērā tas ir attiecināms uz lauku tūrisma nozari. Ir vairāki faktori, kas ir specifiski tieši šai nozarei un pirms pieņemt izšķirošo lēmumu ir svarīgi tos apzināt.
Kopš stājies spēkā jaunais Komerclikums, ir mainījies dažu uzņēmējdarbību terminu skaidrojums. Normatīvajos aktos nav tādu jēdzienu kā uzņēmējdarbība, toties ir jēdziens komercdarbība un attiecīgi vārds “uzņēmējs” ir mainīts uz vārdu “komersants”.
Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem.
Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). (Komerclikums, 2010)
Jēdzieni komersants un uzņēmējs ir atšķirīgi, katram no tiem ir sava vēsturiska un psiholoģiska jēga. …