Statistikas mācību ir nepieciešams izmantot praktiski visās zinātnēs, kādas parādības pētīšanā.
Tas nozīmē, lai varētu ko plānot nākotnē ir jāzina kāda situācija ir bijusi iepriekš. Tas ir lai statistiskā analīze ir esošās situācijas analīze, lai nākotnē varētu plānot, kā doto situāciju uzlabot, ja dotie rezultāti ir labi, tad galvenais uzdevums ir kā saglabāt esošo situāciju vai panākt vēl lielākus rezultātus.
Dotais darbs ir par sējumu kopplatības dinamiku Latvijā.
Visiem ir labi zināms, ka lauksaimniecība dotajā brīdī ir pārejas posmā, jo tā kā tika saimniekots līdz šim nākotnē vairs nevarēs, jo būs jāievēro daudzas ES direktīvas.
Sējumu kopplatības pārskata perioda laikā tāpat jau samazinājās un domāju, ka nākotnē to kļūs vēl mazāk.
Darbā ir četras galvenās nodaļas.
Pirmā. Analizēta un raksturota sējumplatību dinamika Latvijā laika posmā no 1998.-2003. gadam.
Otrajā nodaļā ir veikti struktūras relatīvo lielumu aprēķini gan vienpakāpju, gan divpakāpju.
Trešajā nodaļā ir aprēķināti un analizēti fizisko apjomu individuālie indeksi.
Ceturtajā ir veikta dinamikas rindas līmeņu absolūto un relatīvo pārmaiņu raksturošana kopējām sējumplatībām.1. Sējumu platības Latvijā 1998.-2003.
Pašreiz Latvijas lauksaimniecība pārcieš grūtus pārmaiņu laikus, kad skaidri nav zināms ko audzēt un cik, jo sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā tika pieņemtas daudz un dažādas direktīvas. Tāpēc apskatīsimies, cik lielas platības ir apsētas dotajā laika periodā un kā ir mainījusies to dinamika.
Papildus kopējai sējumu platībai apskatīsim arī cik lielās platībās tika audzēti rušinām augi, tas ir kartupeļi un cukurbietes. Šīs konkrētās kultūras izvēlējos apzināti, jo abas ir rušinām augi un ļoti plaši izmantotas.
Kartupeļus Latvijā Izmanto ļoti plaši gan pārtikā, gan lopbarībā, gan čipsu un cietes ražošanā un citur.
No cukurbietēm pagatavo cukuru un Latvijā ir palikušas tikai divas cukurfabrikas Jelgavā un Liepājā, kā zināms pāris gadus atpakaļ slēdza Jēkabpils cukurfabriku. Par ko joprojām iet debates vai to bija nepieciešams darīt, jo togad visi tie zemnieki, kas bija noslēguši līgumus ar Jēkabpils cukurfabriku dabūja savas cukurbietes ieart zemē, jo vest tās nodot uz Jelgavu, nemaz jau nerunājot par Liepāju, bija vairāk nekā neizdevīgi.
Kopumā runa jau neiet tikai par tā gada ražu, bet par cukura ražošanu Latvijā kopumā. Nesen izskanēja runas vai Latvijā vispār ir nepieciešams ražot cukuru, ja šī nozare bez valsts atbalsta nevar pastāvēt, bet tad jau daudzas nozares būtu jālikvidē, jo lielākā daļa lauksaimniecības nozaru bez valsts atbalsta nespēj pastāvēt.…
