Rūpniecība Latvijā (1918.-1940.)

Secinājumi
1. Secināju to, ka Latvijai bija ļoti grūti uzsākt darbību kādā no rūpniecības nozarēm, jo pēc kara viss bija izpostīts un daudzas iekārtas tika izvesta uz Krievijas teritoriju;
2. Uzzināju to, ka rūpniecībā bija nodarbināti 1/5 no strādājošajiem.
3. Secināju to, ka par spīti sākuma grūtībām Latvijas rūpniecība pamazām attīstījās;
4. Uzzināju to, ka divdesmitajos gados bija daudz ārvalstu rūpniecības uzņēmumu Latvijā, bet laika gaitā pašmāju rūpniecības uzņēmumu skats pakāpeniski palielinājās;
5. Uzzināju daudz jauna par Latvijas lielākajiem uzņēmumiem un to darbības virzieniem, ražoto produkciju un tās kvalitāti;
6. Apskatīju arī importa un eksporta rādītājus un secināju to, ka trīsdesmito gadu otrajā pusē eksports pārsniedza importu.
7. Secināju to, ka arī pašiem strādniekiem sākums bija grūts, bet rūpniecībai attīstoties arī strādnieku dzīves līmenis auga, auga arī viņu algas, kā arī uzņēmēji piedāvāja dažādas sociālās garantijas un atmaksātu atvaļinājumu.
8. Apskatīju arī bezdarba līmeni Latvijā un secināju to, ka tas nebija īpaši augsts (izņemot pasaules ekonomiskās krīzes laikā);
9. Secināju to, ka Latvijas pilsētās veidojās jauni apbūves kvartāli un plašāki kļuva arī savrupmāju rajoni, jo arvien lielāka Latvijas iedzīvotāju daļa varēja atļauties saivai ģimenei celt atsevišķu mitekli. Gan pilsētās, gan laukos patīkami izcēlās jaunās sabiedriskās ēkas – skolas, pagastu un pilsētu valdes, kā arī biedrību nami.
…